Mazāk kontakta
Pagājušajā nedēļā Latvijā kopumā apstiprināti 1458 saslimšanas gadījumi, kas ir par 18,7% vairāk nekā nedēļu iepriekš. Perevoščikovs žurnālistiem norādīja – lai arī saslimstība turpina palielināties, šāds pieauguma rādītājs tomēr ir ievērojami mazāks nekā citās oktobra nedēļās. Piemēram, ja salīdzina nedēļu no 12. līdz 18. oktobrim ar nedēļu no 19. līdz 25. oktobrim, tad šajā laikā saslimušo skaits pieauga par 57%. "Tas liecina par zināmu pozitīvu tendenci. Ja tā turpināsies, būs labi," pauda Perevoščikovs.
Tajā pašā laikā pagājušajā nedēļā pozitīvo testu īpatsvars Latvijā no 3,7% pieauga līdz 4,3%. Tie pārsvarā esot bijuši iedzīvotāji, kuri Covid-19 testu veikuši ar ārsta norīkojumu, bet vēl daļai saslimšana atklāta, veicot obligātu pārbaudi pirms plānveida operācijas. Perevoščikovs arī pastāstīja, ka pagājušajā nedēļā pie sākotnējās epidemioloģiskās aptaujas 85% inficēto atzina, ka izjūt slimības simptomus, bet 15% tādu nebija. Tiesa – tas nenozīmējot, ka simptomi nav parādījušies vēlāk.
Perevoščikovs gan atzina, ka Latvijā kopumā tomēr nav novērojama infekcijas izplatības stabilizācija. Veicot epidemioloģisko izmeklēšanu, ir vismaz 35% gadījumu, kad cilvēki nevar norādīt, kur viņi inficējušies. Tas zināmā mērā liecinot par nekontrolētu slimības izplatību sabiedrībā, tādēļ piesardzības ievērošana ir ļoti svarīga.
Raksturojot vecuma grupas, kurās Covid-19 izplatības līmenis ir augstākais, epidemiologs norādīja, ka pagājušajā nedēļā tas bija iedzīvotājiem darbspējīgā vecumā – no 15 līdz 49 gadiem. Šajā vecuma grupā novērotais saslimstības līmenis sasniedza 189 gadījumus uz 100 tūkstošiem personu. Tas cita starpā saistīts ar to, ka šajā vecuma grupā ir visaktīvākie sociālie kontakti, piebilda Perevoščikovs.
Savukārt ievērojami mazinājusies saslimstība bērnu līdz 14 gadiem vidū. Pagājušajā nedēļā tie bijuši 59 saslimušie uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Perevoščikovs skaidroja, ka saslimstība šajā vecuma grupā divu nedēļu laikā esot samazinājusies divas reizes un rādītāji turpinot samazināties. Perevoščikovs uzsvēra, ka to veicinājis gan rudens brīvlaiks skolās, gan arī bērnu nošķiršana, 7.–12. klasei mācoties attālināti. Jāatgādina, ka vecāko klašu skolēniem mācības attālināti visas valsts līmenī plānots turpināt vismaz līdz 13. novembrim. Savukārt rudens brīvlaiks skolās bija no 19. līdz 23. oktobrim.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdien, 3. novembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!