Pavasarī un rudenī, kā arī atkušņa laikā uz ceļiem nonāk liels ūdens daudzums un iestājas šķīdonis. Ceļa pamatnei atkūstot un pārmitrinoties, grants seguma ceļu nestspēja būtiski samazinās. Lai novērstu šo ceļu sabrukumu, uz daudziem valsts vietējiem un dažiem reģionālajiem autoceļiem ieviesti pagaidu satiksmes ierobežojumi kravas autotransportam. Šāda prakse ir vispāratzīta un to īsteno arī citās valstīs ar līdzīgiem klimatiskiem apstākļiem.
Uzlabot grants ceļu stāvokli ir iespējams tikai tad, kad ceļi apžūst un kļūst izturīgi. Pretējā gadījumā, uzbraucot uz pārmitrināta, nestspēju zaudējuša ceļa ar smago uzturēšanas tehniku, grants ceļu var sabojāt vēl vairāk.
Lai pasargātu grants ceļus un nodrošinātu to, ka tie neatgriezeniski nesabojājas, noteikti masas ierobežojumi – liegta pārvietošanās transportam, kas smagāks par 10 tonnām. No visa Latvijas valsts autoceļu tīkla vairāk nekā puse ir ceļi ar grants segumu – 11 075 kilometri, un ikgadējie masas ierobežojumi tiek ieviesti uz aptuveni 10 000 kilometru.
Latvijas īpatnība ir tā, ka no visa valsts pārziņā esošā autoceļu tīkla vairāk nekā puse ir ceļi ar grants segumu, pārsvarā tie ir vietējās nozīmes ceļi ar nelielu satiksmes intensitāti. Ņemot vērā to, ka pēdējo 25 gadu laikā valsts autoceļu tīkls tiek uzturēts nepietiekama finansējuma apstākļos, bet Eiropas Savienības fondu līdzekļus ieguldīt vietējās nozīmes ceļu remontdarbos nedrīkst, liela daļa grants ceļu ir sliktā un ļoti sliktā tehniskā stāvoklī, norāda Latvijas Valsts ceļi.