Inspekcijas pārstāvji uzsvēra, ka mirušais vīrietis dzīves laikā bija apzināti kaitējis savai veselībai un, lietojot vielas, kas ietekmē centrālo nervu sistēmu un rada atkarības, atkārtoti ar Neatliekamo medicīnisko palīdzību ticis nogādāts slimnīcu uzņemšanas nodaļās.
Pārbaudes rezultāti liecina, ka šā gada 12.aprīlī Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā pacientam ir sniegta nepieciešamā palīdzība, ir veikta datortomogrāfijas izmeklēšana un slimnīcā pacienta novērošana veikta septiņas stundas. Pacienta veselības stāvoklis neliecināja par akūtu saslimšanu, datortomogrāfijas izmeklējumi izslēdza akūtu smadzeņu vai galvaskausa traumas esamību, līdz ar to nebija medicīniska pamatojuma pacienta neatliekamai ievietošanai slimnīcā. Ekspertīzē mediķu profesionālas darbības pārkāpumi netika konstatēti.
"Vienlaikus pacienta nokļūšana mājās vēlā vakara stundā varēja būt apgrūtinoša, jo viņš joprojām atradās reibuma stāvoklī. Tomēr pacientu nogādāšana mājās nav saistāma ar veselības aprūpes kvalitāti, bet ir sociāls jautājums," norādīja Veselības inspekcija.
"Šis gadījums liecina par problēmu, ar kuru jāsaskaras ne vien Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā, bet arī citās ārstniecības iestādēs un kurai nepieciešams vienots risinājums. Ārstniecības iestādēs pacientiem sniedz ne vien veselības aprūpi, bet nereti tām jātiek galā arī ar sociālas palīdzības jautājumiem un pacientiem, kuri atrodas reibuma stāvoklī," uzsvēra Veselības inspekcija. Ārstniecības iestādēs jāizvērtē iespējas izveidot darbinieka amatu vietu, kas pēc pacientu veselības stāvokļa izvērtēšanas un lēmuma pieņemšanas par turpmāku ambulatoro ārstēšanos nepieciešamības gadījumā sazināsies ar pacienta radiniekiem un pārliecināsies par pacienta iespējām nokļūt līdz dzīvesvietai, norādīja inspekcija.