Iniciatīvas pārstāve Signija Mosāne norādīja, ka ideja par iniciatīvu tapa, secinot, ka bērna kopšanas atvaļinājuma laikā izdevumu sadaļa mājsaimniecībām aug nesamērīgi strauji, salīdzinot to ar ienākumu sadaļu.
Labklājības ministrijas (LM) valsts sekretāra vietniece Diāna Jakaite norādīja, ka ministrija iniciatīvu vērtē piesardzīgi un saredz vairākas nevienlīdzības sadaļas. Vecāki, kuri ir bērna kopšanas atvaļinājumā, saņem ne tikai vecāku pabalstu, bet arī bērna kopšanas pabalstu, uzsvēra LM pārstāve. Bērna kopšanas pabalstu saņemot visi vecāki, taču vecāku pabalstu - tikai tie, kuri ir veikuši valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas.
Pastāv vairāki nodokļu režīmi, piemēram, autoratlīdzības, kur vienā no nodokļu maksas variantiem iedzīvotājs sedz tikai pensijas iemaksas, norādīja Jakaite. Pēc viņas teiktā, šobrīd piektā daļa no vecākiem, kuri ir bērna kopšanas atvaļinājumā, saņem tikai bērna kopšanas pabalstu, tātad 171 eiro. Pabalsta apmērs nav mainīts kopš 2017.gada, tāpēc LM ieskatā saprātīgāk būtu vērtēt bērna kopšanas pabalsta palielināšanu.
Turklāt viens no LM sistēmas pamatprincipiem paredzot, ka indeksēti tiek tikai ilgtermiņa pabalsti, pauda ministrijas pārstāve.
Finanšu ministrijas (FM) parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs piekrita LM nostājai indeksēt tikai pensijas, norādot, ka senioriem ir grūtāk pielāgoties pasaules pārmaiņām un apstākļiem.
Komisijas priekšsēdētāja Janīna Kursīte-Pakule (NA) savukārt pauda, ka "problēma, neapšaubāmi, pastāv". Pabalstu vienreizējā veidā vai citā veidā ir jāatrod, uzskata politiķe.
Arī parlamentārietis Raivis Dzintars (NA) pauda, ka ir ļoti jāseko līdz, kas krīzes laikā notiek ar ģimenēm ar bērniem. Viņš aicināja nodot iniciatīvu Sociālo darba lietu komisijai, kura varētu izvērtēt pabalstu sistēmu jaunajiem vecākiem un ieviest nepieciešamos grozījumus.
Kā iniciatīvas pārstāve norādīta Signija Mežīte. Viņa skaidro, ka iniciatīvas mērķis ir atbalstīt ģimenes, kurās šobrīd viens no vecākiem ir bērnu kopšanas atvaļinājumā un rūpējas par mazuli.
Iniciatīvas aprakstā skaidrots, ka esošais vecāku pabalsts ir aprēķināts no algu apmēriem, kas vairs neatbilst šā brīža situācijai, kad algas dažādās profesijās ir būtiski pieaugušas. Tāpat inflācija ir rekordaugsta, un ekonomiskā situācija valstī kopumā ir krasi un negaidīti mainījusies.
Tāpēc Mežītes ieskatā ir nepieciešams nekavējoties indeksēt un veikt pārrēķinu vecāku pabalsta apmēram, lai tas būtu reālajai situācijai atbilstīgs.
Saskaņā ar normatīvajiem aktiem vidējo apdrošināšanas iemaksu algu vecāku pabalsta aprēķinam veic par 12 kalendāro mēnešu periodu, kas beidzas divus mēnešus pirms tā mēneša, kurā tiek piešķirts grūtniecības atvaļinājums, un aprēķinātā summa paliek nemainīga visu bērnu kopšanas periodu, tas ir, līdz pat bērna pusotra gadu vecumam.
Idejas autore skaidroja, ka tā veidojas situācijas, kad ģimenes ir pakļautas negaidītām finansiālām izmaiņām, kas var radīt problēmas uzturēt ģimeni un segt visus strauji augošos komunālos un citus maksājumus.
"Rezultātā ir "jāizvēlas", kuru rēķinu maksāt, kuru - nē, krājot parādus. Tas visdrīzāk atstās ietekmi arī uz lēmumiem par ģimenes pieaugumu nākotnē un demogrāfisko situāciju valstī kopumā," pauda Mežīte.
Tāpēc ir veicamas pārmaiņas, indeksējot vecāku pabalstu un atbilstīgi veicot pārrēķinu šā brīža vecāku pabalsta saņēmējiem, pārliecināta iniciatīvas iesniedzēja.
Viņasprāt, sabiedrība no tā iegūs pārliecību par taisnīgu vecāku pabalsta aprēķinu un par stabiliem apstākļiem ģimenes pieaugumam, kā arī motivēs godīgi maksāt nodokļus.