Šos ierosinājumus likumam iesniedzis Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS). Premjera padomnieks juridiskajos jautājumos Sandis Voldiņš deputātiem skaidroja, ka Kontroles dienestā jāveic analītiskais darbs, bet pašlaik funkcionāla kapacitāte nav pietiekama. Analītiķi ir pieprasīti darba tirgū un privātajā sektorā viņu atalgojums ir augstāks, līdz ar to nepieciešams mainīt ierobežojumus attiecībā uz algu, ka noteikti likumā.
Pašlaik Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums nosaka, ka dažādu institūciju, tajā skaitā Kontroles dienesta, amatpersonu (darbinieku) nedrīkst pārsniegt noteiktās maksimālās mēnešalgas tiešās pārvaldes iestāžu amatpersonām (darbiniekiem), kuri pilda līdzīgas atbildības un sarežģītības amatus.
Komisijas atbalstītais ierosinājums paredz, ka Kontroles biroja amatpersonu (darbinieku) mēnešalga nedrīkst pārsniegt Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicēto finanšu un apdrošināšanas jomā strādājošo aizpagājušā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēru, kas noapaļots pilnos eiro un kam piemērots koeficients "4,05".
Komisija vēl turpinās darbu, vērtējot šo likumprojektu pirms otrā lasījuma.
Kā ziņots, Kontroles biroju no 1.jūnija vadīs advokāte Ilze Znotiņa. Līdzšinējais dienesta vadītājs Viesturs Burkāns šajā amatā bija kopš 1998.gada un viņa pilnvaru termiņš beidzas šā gada 31.maijā.
Ministru kabinets ir vienojies izveidot darba grupu, kas meklēs risinājumus, lai Kontroles dienesta vairs nebūtu Ģenerālprokuratūras pārraudzībā. Ministri konceptuāli atbalstījuši premjera priekšlikumu mainīt Kontroles dienesta pārraudzības modeli, lai stiprinātu dienesta funkcionālo kapacitāti, neatkarību un dienesta priekšnieka pilnvaras.