Par Stukāna apstiprināšanu balsoja visi sēdē klātesošie 92 deputāti, nevienam nebalsojot pret un nevienam neatturoties.
Parlamenta debatēs pirms balsojuma Saeimas deputāte Inese Voika (AP) norādīja, ka Attīstībai/Par! frakcijai tikšanās reizē ar Stukānu viņš radījis pārliecinošu iespaidu - "gan viņa atklātā personība, gan redzējums, kādas izmaiņas būtu nepieciešams veikt prokuratūrā".
Politiķe norādīja, ka AP deputāti augstu novērtē atklāto konkursu, kādā pirmo reizi tika izraudzīts ģenerālprokurora amata kandidāts. Pirmo reizi Latvijas vēsturē uz ģenerālprokurora amata kandidātu bija atklāta un pat sīva konkurence starp vairākiem spēcīgiem pretendentiem, akcentēja Voika.
Saeimas deputāts Andrejs Judins (JV) norādīja, ka, ņemot vērā frakciju atbalstu Stukāna apstiprināšanai, nav nepieciešams aģitēt par viņa apstiprināšanu ģenerālprokurora amatā. Politiķis pauda, ka Jaunās Vienotības Saeimas frakcija iepriekš saņēma atbildes uz visiem Stukānam adresētajiem jautājumiem.
Judins norādīja, ka iepriekšējos gadījumos Saeimai bija jālemj par Augstākās tiesas priekšsēdētāja vienpersoniski izvirzītu ģenerālprokurora kandidātu. Savukārt tagad pēc kārtības maiņas veiksmīgi kandidātu izvēlējusies Tieslietu padome, norādīja politiķis. Viņš arī norādīja, ka daudz ko gaidām no ģenerālprokurora, taču, pat labu gribot, vienam cilvēkam ir grūti mainīt sistēmu. Tāpēc Judins novēlēja Stukānam veiksmi, kā arī labas komandas izveidošanu šī darba veikšanai.
Deputāte Regīna Ločemele-Luņova (S) norādīja, ka Stukānu izvaicāja arī Saskaņas frakcija, tajā skaitā par prokuratūras lomu izmeklēšanas kvalitātes uzlabošanā. Stukāna plāns šajā jautājumā izskatās cerīgs tieši viņa pozitīvi parādītā rakstura dēļ, pauda deputāte. Viens no Stukāna plāna punktiem paredzot, ka prokurors savu dienu sāks ar policijas iecirkņa apmeklēšanu, lai sekotu līdzi izmeklēšanas kvalitātei, atzīmēja Ločmele-Luņova.
Saeimas Juridiskā komisija iepriekš vienbalsīgi atbalstīja lēmumprojektu pat Stukāna apstiprināšanu šajā amatā.
Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāju Stukānu ģenerālprokurora amatam iepriekš izvirzīja Tieslietu padome.
1972.gadā dzimušais Stukāns pats ir Tieslietu padomes loceklis. Tieslietu padomē viņš varēs darboties, arī ieņemot ģenerālprokurora amatu.
Stukāns savulaik strādājis Iekšlietu ministrijas Informācijas centrā, kā arī Tieslietu ministrijas Publisko tiesību departamenta Kriminālo un procesuālo tiesību nodaļā
Tāpat viņš strādājis par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi un tiesas priekšsēdētāja vietnieku. Stukāns arī iepriekš bijis Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs.
Stukāns savulaik studējis nu jau likvidētajā Latvijas Policijas akadēmijā un Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē. Pagājušā gadā ar Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās zinātnes promocijas padomes lēmumu viņam piešķirts tiesību zinātnes doktora zinātniskais krimināltiesību apakšnozarē.
Stukāns prot krievu, angļu un vācu valodas.
Stukāns pērn deklarējis 51 856 eiro ienākumus, no kuriem lielākā daļa veidoja alga par darbu tiesā.
Stukāna parādsaistības veidoja 83 300 eiro. Bankā tiesnesis uzkrājis 23 223 eiro.
Amatpersonas valdījumā ir 2018.gada izlaiduma automašīna Nissan, bet īpašumā dzīvoklis Rīgā, kā arī zeme un ēkas Skultes pagastā un Ludzā.
Stukāns iepriekš paziņojis, ka viņa vadībā prokuratūru sagaidīs lielas reformas.
Pašreizējā ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera pilnvaru termiņš beidzas 11.jūlijā.
Papildināta un precizēta visa ziņa.