Deputātu vairākums Zariņa priekšlikumu noraidīja. Debatēs opozīcijas deputāti uzsvēra, ka būtu jāveic pētījumi šajā jautājumā, savukārt atsevišķi koalīcijas deputāti norādīja, ka antivielu līmenis neesot apliecinājums pietiekamai aizsardzībai pret Covid-19.
Atbildīgās Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns (JKP) norādīja, ka iepriekš ir bijusi diskusija ar speciālistiem, "kas pārzina šīs te lietas", un pēc tās šis priekšlikums tika noraidīts.
Zariņš pauda bažas par sekām, kas var notikt cilvēkiem, kuriem ir atbilstošs antivielu līmenis, bet tagad ir noteikta nepieciešamība vakcinēties. Politiķis norādīja, ka piedāvā, ka Ministru kabinets izstrādātu kārtību, kādos gadījumos un uz cik ilgu laiku šis sertifikāts tiktu piešķirts.
Jautājumu par to, kā rīkoties nevakcinētam cilvēkam, kuram ir augsts antivielu līmenis, aktualizēja arī deputāte Regīna Ločmele (S).
Deputāts Ēriks Pucens (R) norādīja, ka partijas "Republika" deputātu grupa vairākkārt ir sniegusi šādu pašu priekšlikumu. "Mēs esam tikai komisijā dzirdējuši attaisnojumus, ka nav pietiekami pētījumi, no kura mirkļa tad šīs antivielas strādā," pauda Pucens, aicinot valdošo koalīciju "nevis pētīt salātu receptes", bet pētīt Covid-19 antivielas, lai cilvēki varētu arī iegūt šos sertifikātus.
Politiķis prognozēja, ka šajā jautājumā pēc kāda laika būs pietiekami daudz arī pētījumu no citām valstīm, ka citās valstīs tiks atzītas antivielas, un tad opozīcija atkal varēs vērsties pie valdošās koalīcijas un norādīt uz šiem risinājumiem.
Atbalstu Zariņa priekšlikumam pauda arī deputāts Vitālijs Orlovs (S). Deputāte Evija Papule (R) pauda, ka Eiropas Savienības institūcijas esot norādījušas uz dalībvalstu tiesībām šajā jautājumā rīkoties. Politiķe norādīja, ka Lietuva šajā jomā jau ir pieņēmusi savu kārtību, par kuras saturu deputāti var painteresēties šodien gaidāmajā Baltijas Asamblejas sanāksmē.
Papule arī kritizēja, ka Aizsardzības komisijas debatēs par antivielu rādītāju izmantošanu sertifikāta izmantošanai pamatā runājot tikai ministriju, īpaši Veselības ministrijas (VM) ierēdņi, kuru ieskatā nekādas papildus darbības nav jāveic, jo viss jau esot atrisināts. Līdz ar to nenotiek diskusija pēc būtības par šādu antivielu pieminēšanu vai īstenošanu Latvijas likumdošanā, uzsvēra Papule.
Arī deputāts Edgars Tavars (ZZS) pauda, ka nepieciešams nodrošināt iespēju noteikt antivielu faktisko apmēru un to spēju aizsargāt organismu no Covid-19. Politiķis uzsvēra, ka ir jādod uzdevums Ministru kabinetam kopā ar mūsu zinātniekiem noteikt pie kāda antivielu rādītāja un uz cik ilgu laiku ir iespējams saņemt cilvēkam kvadrātkodu jeb sadarbspējīgo sertifikātu. Deputāts Boriss Cilevičs (S) savā uzstāšanās reizē norādīja uz pamatojuma trūkumu pašreizējā regulējumā par sertifikātu derīguma termiņu.
Savukārt VM parlamentārais sekretārs, Saeimas deputāts Ilmārs Dūrītis (AP) aicināja situācijā, kad par šo slimību "tik daudz kas vēl ir nezināms", tomēr ļaut runāts par šo jautājumu speciālistiem - ārstiem, infektologiem, epidemiologiem, zinātniekiem. Politiķis aicināja opozīcijas deputātus atturēties no pilnīgi nepamatotas informācijas paušanas.
Dūrītis pauda, ka nepatiess ir apgalvojums, ka pēc pārslimošanas ir mazāks risks saslimt vai mazāks risks nomirt nekā pēc vakcinācijas, tāpat ir dati, kas drīzāk liek domāt par pretējo. VM parlamentārais sekretārs pauda, ka šodien Saeimā izskan dezinformējoša un norādīja, ka pārslimojušie cilvēki slimo atkārtoti un kādos gadījumos arī smagi.
Arī deputāts Andris Skride (AP) pauda, ka Saeimā šodien ir izskanējusi maldīga informācija izskanēja un uzsvēra, ka zinātnes pasaule skaidri pasaka, ka imunitāte pēc Covid-19 vakcinācijas ir daudz stabilāka un drošāka nekā pēc pārslimošanas. Deputāts skaidroja, ka antivielas nepasargā pret atkārtotu saslimšanu, un aicināja vakcinēties.
Savukārt deputāte Jūlija Stepaņenko (LPV) pauda, ka Igaunijas Administratīvā tiesa attiecībā uz atsevišķām personām, kuras ir vērsušās tiesā, antivielu analīzes esot pielīdzinājusi pārslimošanas sertifikātam.