"Šis ir vēsturisks notikums - jautājums par Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu juridisko statusu un piederību beidzot tiks sakārtots. Par šo jautājumu diskutēts jau sen, to savulaik izskatīšanai Saeimā deputāti virzīja jau 2012.gadā, taču līdz pat šim brīdim mūsu valsts nacionālās neatkarības izcīnīšanas simbolu - Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu - statuss bijis neskaidrs," iepriekš akcentēja par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (JV).
Kā piebilda Ašeradens, neskaidrais nekustamā īpašuma regulējums radījis domstarpības par to, kuram par šiem objektiem jāgādā - Rīgas pašvaldībai vai valstij -, taču jaunais likums regulēs jautājumu par to juridisko piederību, nosakot, ka par Brīvības pieminekli un Rīgas Brāļu kapiem turpmāk ir atbildīga valsts.
Likuma mērķis ir nodrošināt Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu kā Latvijas nacionālās neatkarības izcīnīšanas, valstiskās identitātes un nacionālās pašapziņas simbolu un Latvijas tautas svētvietu saglabāšanu un tām atbilstošas cieņas izrādīšanu.
Likums aptver arī jautājumu par Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu kultūrvēsturisko vērtību, tostarp uzskaitot to saglabājamās vērtības.
Jaunajā likumā iekļauti arī Brīvības pieminekļa, kā arī Rīgas Brāļu kapu teritorijās un aizsardzības zonās noteikti ierobežojumi. To vidū aizliegtas darbības, kas izraisa vai var izraisīt kultūrvēsturisko vērtību bojāšanu vai zaudēšanu.
Tāpat aizliegta ielu tirdzniecība, ubagošana un ielu muzicēšana vai citu priekšnesumu sniegšana nolūkā gūt ienākumus, un par šo ierobežojumu pārkāpšanu piemēros brīdinājumu vai naudas sodu līdz 500 eiro.
Pie noteiktajiem ierobežojumiem iekļauts arī aizliegums organizēt pasākumus vai veikt darbības, kas vērstas uz agresīvu konfrontāciju, un par šo ierobežojumu pārkāpumu paredzēts piemērot naudas sodu fiziskajām personām no 250 līdz 1000 eiro, bet juridiskajām personām - no 1000 līdz 2500 eiro.
Tāpat likumā noteikts aizliegums uzstādīt vizuāli aktīvus vides dizaina objektus, kā arī izvietot vizuālo informāciju un reklāmu, kas pārveido vai ietekmē Brīvības pieminekļa vai Rīgas Brāļu kapu vizuālo fonu vai uztveramību, un par šo ierobežojumu pārkāpumu fiziskajām personām varēs piemērot brīdinājumu vai naudas sodu līdz 500 eiro, bet juridiskajām personām - līdz 1400 eiro.
Par klajas necieņas izrādīšanu pret Brīvības pieminekli vai Rīgas Brāļu kapiem fiziskajai personai piemēros naudas sodu no 1000 līdz 2000 eiro.
Lai veicinātu institūciju sadarbību un lēmumu pieņemšanu attiecībā uz Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu saglabāšanu, aizsardzību un izmantošanu, likums nosaka Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu padomes izveidi, kuras sastāvs un nolikums būs jāapstiprina Ministru kabinetam. Tā būs sabiedriska konsultatīva institūcija, kuras sastāvu apstiprinās uz četriem gadiem.