Pieprasījumu par neuzticības balsojumu bija parakstījuši Saskaņas deputāti. Iepriekš Andrejs Elksniņš (Saskaņa) pauda, ka tas saistīts ar "algu reformas izgāšanos, lojalitātes grozījumiem skolotāju atlaišanai u.c. reformām". Arī Rīgas pilsētas mērs Nils Ušakovs (Saskaņa) sociālajā tīklā Facebook aicināja paust neuzticību Šadurskim.
Savukārt koalīcijas partiju pārstāvji pauda uzskatu, ka Šadurska demisijas pieprasījums ir priekšvēlēšanu aktivitāte un vēlme pēc uzmanības. Jau iepriekš koalīcijas partneri un valdības vadītājs Māris Kučinskis (ZZS) bija apliecinājuši atbalstu Šadurskim šajā amatā.
Saskaņas pārstāvji pauda kritiku Šadurskim saistībā ar pedagogu atalgojuma reformu.
Šadurskis šodien, uzrunājot Saeimu, sacīja, ka šis demisijas pieprasījums nav saistīts nedz ar reformu, nedz viņa vai Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) darba kvalitāti. Viņš pauda viedokli, ka Saskaņai "nerūp izglītība, bet šefa Nila Ušakova mundiera gods".
Ministrs, runājot par tā dēvētajiem lojalitātes grozījumiem, pieminēja arī Saskaņas sadarbības līgumu ar Krievijas valdošo partiju Vienotā Krievija.
Šadurskis arī pauda, ka necer uz popularitāti šajā amatā, bet vēlas izdarīt daudz laba. Viņš arī noraidīja opozīcijas deputātu pārmetumus par pedagogu atalgojuma reformu, uzsverot, ka skolotāju darba devējs tomēr ir pašvaldības.
Tikmēr deputāte Inga Bite (LRA) šodien Saeimas debatēs atgādināja, ka Šadurskis esot iepriekš paudis, ka nevienam skolotājam algai pēc reformas nevajadzētu samazināties, lai gan atsevišķās skolās atsevišķiem pedagogiem atalgojums ir samazinājies. Politiķe norādīja, ka jebkurš no pedagogiem, kuriem atalgojums ir samazinājies, par to var vērsties tiesā. Atsaucoties uz piedāvātajiem pedagogu lojalitātes grozījumiem, Bite sacīja, ka Šadurskis nav lojāls pret Latvijas pedagogiem un ministra pieeja nav pareiza, tāpēc arī Saeimai ir tiesības viņu atlaist.
Savukārt Vienotības Saeimas frakcijas vadītāja Solvita Āboltiņa uzsvēra, ka politiķi, kas kaut ko maina, parasti riskē ar savu politisko karjeru, un spēja veikt reformas ir ļoti pozitīvs apliecinājums politiķim. "Visu mīlam kritizēt, bet, kad kāds nāk ar pārmaiņu piedāvājumu, tad sakām "Pasarg' dievs, tikai ne to!"," uzsvēra Āboltiņa. Latvijā uz vienu skolotāju ir deviņi skolēni, bet Igaunijā un Somijā uz pedagogu ir 12 audzēkņu, tāpat arī pastāv jaunu pedagogu trūkums un citi faktori liecina, ka izglītības sistēmā nepieciešams veikt pārmaiņas.
Āboltiņa retoriski vaicāja, kāpēc pret pārmaiņām iestājas partija Saskaņa, kura savulaik atbalstīja referendumu par krievu valodu kā otro valsts valodu, nenosodīja Krievijas agresiju Krimā un tik ļoti cīnījās par tikumību. "Kāpēc mēs ilgu laiku vērojām šo Kremļa inscenēto un skaisti sagatavoto inscenējumu, kādā veidā soli pa solim tika degradēts tas, ko dara Kārlis Šadurskis, kas ir rezultējies šobrīd šajā demisijas pieprasījumā? Arī šeit droši vien katram ir atbilde," akcentēja politiķe.
Saskaņas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins pauda, ka diemžēl, ņemot vērā Šadurska komunikācijas ar sabiedrību īpatnības, neuzticības izteikšana ministram ir vienīgā iespēja, kā sarīkot atklātu un plašāku diskusiju par izglītības jautājumiem. "Šāda diskusija bija jārīko bez kavēšanās, jo ministrijas darba kārtībā ir vairākas ekstravagantas reformas reformu pēc," uzsvēra politiķis.
"Neviena pedagoga algai pēc skolotāju atalgojuma jaunā modeļa [stāšanās spēkā] nevajadzēja samazināties. Bet rezultātā ir daudzi cietušie visā Latvijā. Tāpēc aicinu Saeimu uzdot valdībai sakārtot skolotāju algu jautājumu," sacīja Agešins. Politiķis asi kritizēja arī tā sauktos pedagogu lojalitātes grozījumus, taujājot, vai atgriežamies laikos, kad nevarēja teikt, ko domā, un bija jāstāsta nevis patiesība, bet uzspiestais viedoklis. Komentējot Šadurska iepriekš izteikto ideju par mācību gada pagarināšanu vasaras periodā, Agešins retoriski vaicāja, vai ministrs personīgi skries pakaļ pa pludmali bērniem un nodrošinās aukstā gaisa kondicionierus klasēs.
LETA jau ziņoja, ka Saeimas Izglītības komisija šonedēļ tikās ar Šadurski, lai pārrunātu pedagogu darba samaksas jaunā modeļa ieviešanas gaitu. Šadurskis norādīja, ka nekāds atalgojuma modelis nespēs atsvērt bērnu skaita samazinājumu atsevišķu pašvaldību skolās par 5% līdz 10% un būs jārēķinās ar mērķdotācijas samazināšanu. Ministrs akcentēja, ka valsts neveic algu izmaksu pedagogiem, jo pašvaldība kā skolu dibinātāja sadala finansējumu izglītības iestādēm, bet pēc tam skolas iekšienē tiek aprēķināts atalgojums pedagogiem.
Atalgojums par likmi ir pieaudzis, taču tajās pašvaldībās, kur bērnu skaits ir būtiski samazinājies, piemēram, par 5% līdz 10% vai vairāk, nekāds atalgojuma modelis nevar to atsvērt, uzsvēra Šadurskis. Tāpēc arī pedagogu atalgojumam paredzētā mērķdotācija samazinās.