"Šī nav cīņa par mani, bet Latviju kā tiesisku valsti un katru no mums. Cīņa pret netasinību nav viegla un viens nav cīnītājs. Mani mēģina piespiest padoties. Kāpēc neesmu padevies? Jo neesmu viens šai cīņā," plenārsēdē pauda Jurašs un aicināja balsot tā, lai "es nezaudētu iespēju pierādīt taisnību tiesā!"
JKP frakcijas deputāts Krišjānis Feldmans uzskata, ka Ģenerālprokuratūra ar savu iesniegumu par Juraša izdošanu vēlējusies torpedēt valdības izveidošanu. Viņš tāpat kā vēl vairāki deputāti norādīja, ka Saeimai nav jāspriež tiesa šajā jautājumā.
JKP valdes priekšsēdētājs tieslietu ministrs Jānis Bordāns norādīja, ka viņam zināmi apstākļi, kas norāda, ka šī ir politiski motivēta krimināllieta un Juraša cīņu par tiesiskumu kādreiz stāstīs pirmā kursa jurisprudences studentiem.
Jurašs pēc Saeimas balsojuma žurnālistiem pastāstīja, ka lēmumu par to, vai noliks deputāta mandātu, pieņems tuvāko dažu dienu laikā. Uz Dienas jautājumu, kurš cilvēks varētu viņa vietā vadīt Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju, Jurašs pauda, ka labi vērtē frakcijas biedra Jura Rancāna veikumu komisijā un uzskata, ka komisijas vadību varētu uzticēt viņam.
Ģenerālprokuratūra nosūtījusi uz Saeimu dokumentus, kurā lūdz izdot Jurašu kriminālprocesā par valsts noslēpuma izpaušanu kriminālvajāšanai. JKP ceturtdienas rītā pie Saeimas rīkoja tautas sapulci, iebilstot pret šo lūgumu.
Jurašs 2016. gada vasarā publiski paziņoja, ka viņam kā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājam piedāvāts kukulis, lai bijušā VAS Latvijas Dzelzceļš (LDz) vadītāja Uģa Magoņa un Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi, par ko likumā paredzēts daudz maigāks sods.
Jurašs apgalvoja, ka vēl pirms publiska paziņojuma Jaroslava Streļčenoka vadīto KNAB un Kalnmeiera vadīto Ģenerālprokuratūru informējis par mēģinājumu viņu piekukuļot. Jurašs apgalvoja, ka, nesekojot reakcijai un izmeklēšanai no šo iestāžu puses, viņš nolēma par notikušo informēt sabiedrību, izmantojot plašsaziņas līdzekļus.
Saistībā ar iepriekšminēto tika sākts kriminālprocess par Juraša rīcību, izpaužot šo informāciju publiski. Kriminālprocesu izmeklēja toreiz Drošības policija (tagad Valsts drošības dienests), kas jau iepriekš lūdza prokuratūru Jurašam uzrādīt apsūdzību, taču prokurors Aivis Zalužinskis secināja, ka aizdomās turētā Juraša saukšanai pie kriminālatbildības nav tiesiska pamata, bet sāktais kriminālprocess ir izbeidzams noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ. Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers pēc savas iniciatīvas kā amatā augstāks prokurors kā nepamatotu atcēla Zalužinska 2017. gada 15. jūnija lēmumu.
Lieta tika nodota atpakaļ Drošības policijai, un virsprokurors bija norādījis konkrētas izmeklēšanas darbības, kuras vēl nepieciešams veikt.
Jurašs kritiski vērtē pret viņu uzsākot kriminālprocesu. "Kriminālprocesa sākšana un pamatoti izbeigtas lietas atjaunošana jāskata kontekstā ar ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera publiskajiem izteikumiem, kas iezīmē viņa pārliecību, ka esmu uzdevis KNAB operatīvajiem darbiniekiem neoficiāli vākt informāciju par viņu un viņa ģimeni un varētu būt vainojams viņa suņa sazāļošanā, iekļūšanā viņa miteklī, kā arī esmu viņam liedzis turpmāku iespēju atpūsties medībās kopā ar Gunti Ulmani, Aigaru Kalvīti, Juri Savicki, Gunti Rāvi un citiem ietekmīgiem vīriem," iepriekš uzsvēris Jurašs.
Savukārt Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Māris Urbāns pagājušajā piektdienā izplatīja paziņojumu, sniedzot papildu informāciju par izmeklējamo noziedzīgo nodarījumu un uzsvēris, ka Jurašs ar savu rīcību izmeklēšanu padarījis neiespējamu.
Urbāns skaidroja, ka Jurašs, būdams KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs, 2015. gada 30. septembrī tikās ar divām personām, tajā skaitā ar Jāni Dambīti un tikšanās laikā ieguva detalizētu informāciju par viņam piedāvāto kukuli 1 000 000 eiro apmērā saistībā ar kriminālprocesu, kas uzsākts par iespējamu Igaunijas uzņēmēja Osinovska veiktu valsts akciju sabiedrības Latvijas dzelzceļš (LDZ) valdes locekļa Uģa Magoņa kukuļošanu par to, lai Jurašs nodrošinātu krimināllietā izmeklējamā nodarījuma pārkvalifikāciju no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi, par ko Krimināllikumā paredzēts mazāks sods.
Tikšanās laikā iegūto informāciju par viņa kukuļošanu un tajā iesaistītajām personām Jurašs iekļāva savā 2015. gada 1. oktobra ziņojumā toreizējam KNAB priekšniekam Jaroslavam Streļčenokam. Savu ziņojumu Jurašs klasificēja kā valsts noslēpumu.
Jurašs apzināti savā 2015. gada 1. oktobra ziņojumā nenorādīja un neinformēja KNAB vadību par tās personas identitāti, kura Jurašam sniedza informāciju par Osinovska iespējamo nodomu samaksāt viņam 1 000 000 eiro kukuli. Šādas informācijas noklusēšana ievērojami apgrūtināja iespējamās kukuļošanas pārbaudes iespējas, uzsvēra Urbāns.
Reņģēdājs
Edvins Eglitis
Pie