Par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis akcentē, ka personu apliecību ieviešana būs ieguvums iedzīvotājiem, īpaši tiem, kuri bieži dodas uz ārzemēm. Apliecības varēs izmantot kā ceļošanas dokumentu, dodoties uz Eiropas Savienības vai Šengenas zonas valstīm.
Personas apliecībā būs iekļauta elektroniska informācija, kas palīdzēs veikt tās īpašnieka identitātes elektronisku pārbaudi. Turklāt jaunās identifikācijas kartes varēs izmantot arī elektroniskajā parakstā. Elektroniskās identifikācijas kartes nebūs obligātas, un persona varēs izvēlēties – saņemt pasi vai personas apliecību, vai arī abus dokumentus.
Jaunajā likumā noteikts, ka situācijās, kad Latvijas pilsonis vai nepilsonis ārzemēs būs pazaudējis pasi, elektronisko identifikācijas karti varēs izmantot kā atgriešanās dokumentu. Līdz ar to nebūs nepieciešams vērsties Latvijas vēstniecībā, lai saņemtu atgriešanās apliecību.
Elektroniskajā identifikācijas kartē iekļaujamās informācijas apjomu un saturu, informācijas izveidošanas, aktivizēšanas, deaktivizēšanas un atjaunošanas kārtību, kā arī lietošanas ierobežojumus noteiks Ministru kabinets.
Paredzēts, ka elektroniskās identifikācijas kartes ārzemniekiem, bezvalstniekiem, bēgļiem, personām, kam piešķirts alternatīvais statuss vai pagaidu aizsardzība, kā arī trešo valstu pilsoņiem un nepilsoņiem, kas ieguvuši Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu, vienlaicīgi kalpos arī kā uzturēšanās atļauja.
Jaunajā Personu apliecinošu dokumentu likumā saglabātas līdzšinējās normas attiecībā uz Latvijā izsniedzamajiem dokumentiem un šos dokumentus aizvietojošajiem dokumentiem, kā arī normas par pasēm. Tāpat saglabāts regulējums, kas nosaka personu apliecinoša dokumenta vai pagaidu dokumenta turētāja pienākumus, dokumenta nodošanas un izņemšanas kārtību, kā arī gadījumus, kad šie dokumenti kļūst lietošanai nederīgi.