Šadurskis šodien Pasaules Veselības organizācijas pētījuma prezentācijā atzina, ka piekrīt veselības ministra Gunta Belēviča (ZZS) ierosinājumam par trešo sporta stundu. Tomēr patlaban skolēnu noslodze ar mācību priekšmetiem ir tik ļoti liela, ka šobrīd nav kur pievienot. Tomēr viņš apsolīja, ka tāda tiks ieviesta.
"Ceru, ka ar mūsu runas dāvanām pietiks, lai pārliecinātu valdības locekļus un visus iesaistītos partnerus," teica politiķis.
Savukārt nākamais būtu mācību gada pagarināšana, lai šo slodzi izlīdzinātu. Pēc ministra domām, mācību gads būtu pagarināms par divām nedēļām. Tas gan nebūtu rudenī, bet, visticamāk, pavasarī. Šadurskis pieļauj, ka tas raisīs smagas diskusijas, jo šai idejai ir gan piekritēji, gan arī kritizētāji visās iesaistītajās pusēs.
Mācību gada pagarināšanai varētu būt neliela negatīva fiskālā ietekme, tomēr, atbildot uz aģentūras LETA jautājumu, Šadurskis nevarēja nosaukt konkrētas summas. Lai gan slodze tiktu izlīdzināta, nedēļā nāktu klāt vēl vairākas stundas - sports, veselības mācība un cilvēkdrošības bloks.
Vaicāts, kad varētu ieviest trešo sporta stundu un pagarināt mācību gadu, ministrs atzina, ka neviens normatīvais akts neliedz reformu izsludināt jau tagad, tomēr ir skaidrs, ka sasteigtas reformas izglītībā nenāk par labu. Vienlaikus gan ministrs sacīja, ka pagarināt varētu jau nākamo mācību gadu, kā arī no 2016.gada 1.septembra varētu ieviest trešo sporta nodarbību nedēļā.
Ministrs atzina, ka viņam bažas rada pētījuma rezultāti, piemēram, par skolēnu fizisko un garīgo veselību. Ja kādreiz bērnus bija grūti atrunāt pamest sporta laukumu, tagad ir otrādi - ir grūti skolēnus pierunāt doties pagalmā spēlēt futbolu, jo priekšroka tiek dota sēdēšanai pie datora.
Bažas rada arī skolēnu garīgā veselība, jo paši skolēni sūdzas par nervozitāti.