«Mediju lietotāji kļūst prasīgāki. Jaunā paaudze medijus patērē daudz savādāk, un šī tendence turpināsies. Arī sabiedriskajam medijam ir jābūt gatavam digitālajai revolūcijai,» uzsvēra LTV pagaidu administratora pienākumu izpildītājs Gints Miķelsons.
A. Dimants prezentācijā minēja vairākus iemeslus, kāpēc ir svarīgi tagad izveidot Latvijas sabiedrisko mediju. Pirmkārt, lai žurnālistiem būtu kur strādāt, jo Latvijā nav daudz vietu, kur var strādāt redakcionāli neatkarīgi un kur būtu augsti profesionāli standarti. Otrkārt, esot nepieciešams vadošs medijs, kas sasniedz sabiedrību, nosaka tās dienas kārtību un augstus mediju standartus. Treškārt, šāds sabiedriskais medijs Latvijai ir ļoti būtisks, ņemot vērā, ka esam tik tuvu Krievijai ar tās medijiem.
Somijas eksperts Gregorijs Lovs (bijis Somijas sabiedriskā medija YLE padomnieks stratēģiskajā un korporatīvajā attīstībā un programmu attīstības vadītājs), kas sniedza atzinumu par Latvijas jaunā sabiedriskā medija koncepciju un ieskatu sabiedrisko mediju nākotnē Eiropā, atzīmē, ka «LSM var kļūt par spēcīgu organizāciju, kas iedvesmo cilvēkus, veicina diskusijas un dialogu sabiedrībā, sekmē radošumu un inovācijas audiovizuālajos medijos».
Par LSM mērķiem noteikts būtisks auditorijas pieaugums (no 50% Latvijas iedzīvotāju 2013. gadā līdz 75% Latvijas iedzīvotāju 2018. gadā), Latvijas spēcīgākā interneta medija izveide un sabiedrības interešu aizstāvība.
Veiksmīgākie sabiedriskie mediji Eiropā jau ir pieņēmuši kā realitāti, ka radio, televīzija vai internets ir tikai satura pārraidīšanas veidi. Somijas, Igaunijas, Lielbritānijas, Dānijas, Vācijas un citu Eiropas valstu sabiedriskie mediji vienā organizācijā apvieno radio, televīzijas un interneta platformas. Balstoties uz šiem piemēriem, LSM izveide ļaus fokusēties uz pašu galveno sabiedriskā medija uzdevumu - neatkarīgi no pārraides veida (televīzija, radio vai internets) veidot Latvijas sabiedrībai vajadzīgu saturu, kuru nekad pilnā mērā neradīs komerciālās raidorganizācijas.
Svarīgākie ieguvumi no LTV un LR apvienošanas būšot šādi: spēcīgāka sabiedriskā medija izveide (TV, radio, internets); satura kvalitātes un apjomu pieaugums, medija lietotāju apmierinātības uzlabojumi; medija auditorijas sasniedzamības uzlabojumi - multikanāli, kopīgs mārketings; satura ražošanas sinerģija (multimediju formāti, radošo jomu dažādība); materiālo, finanšu un intelektuālo resursu apvienošana konkurētspējas uzlabošanai; profesionālākas un dinamiskākas pārvaldes izveide, gatavība nākotnei un straujai attīstībai; efektīvāka finanšu programma (kopīgas investīcijas un iepirkumi, atbalsta funkcijas); labāko mediju nozares profesionāļu piesaiste.
Apstiprinātajā LSM no LTV un LR apvienošanas ir paredzams līdzekļu ietaupījums piecu miljonu latu apmērā piecu gadu laikā. LSM budžets ir aprēķināts līdz 2018. gadam, balstoties attīstības un izaugsmes principos. LSM budžeta struktūrā svarīgs ir nošķīrums starp uzturēšanu (operatīvajām izmaksām) un investīcijām (kapitālieguldījumiem). Uzturēšanai paredzētie līdzekļi palielināšoties pakāpeniski un samērīgi ar valsts budžetā jau patlaban iezīmēto pieaugumu.
Jaunā Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija koncepcijas projekts tika izstrādāts 2012. gada aprīlī, un līdz pagājušā gada decembrim tika veikta projekta detalizācija, kas izmaksāja 80 000 latu.