SM ierosinājusi pielāgot ostu valdes priekšsēdētāja un valdes locekļu mēnešalgas apmēru publiskas personas kapitālsabiedrību padomes priekšsēdētāju un padomes locekļu mēneša atlīdzībai, valstī strādājošo iepriekšējā gada mēneša vidējās darba samaksu reizinot ar attiecīgu koeficientu.
Iecerēts samazināt ikmēneša atalgojumu un vispār likvidēt sistēmu, ka tiek maksāta piemaksa par iepriekšējo gadu visa gada garumā. Tas tiks aizstāts ar viena mēneša atalgojumu pēc tam, kad ir apstiprināts pagājušā gada pārskats un sasniegti uzdotie rādītāji.
SM norāda, ka 2010.gadā ostu valdes locekļu mēnešalgas apmērs tika noteikts atbilstoši ostu iedalījumam, tāpēc pašreiz ostu valdes priekšsēdētāja alga mazajās ostās ir 853 eiro, vidējās ostās - 2134 eiro, bet lielajās ostās - 3984 eiro mēnesī, savukārt lielo un vidējo ostu valdes locekļu mēnešalgu nosaka 95% apmērā no ostas valdes priekšsēdētāja mēnešalgas. Mazās ostas valdes priekšsēdētājam un valdes loceklim mēnešalgu nosaka, ja osta iepriekšējā kalendārā gadā ir sasniegusi kravu apgrozījumu, kas ir ne mazāks par 200 000 tonnu. Pērn četras mazās ostas no septiņām neatbilda iepriekš minētajam kritērijam un šajās ostās valdes priekšsēdētāji un valdes locekļi nesaņēma atalgojumu.
Grozījumi paredz, ka reizi gadā pēc ostas gada pārskata apstiprināšanas, ievērojot Centrālās statistikas pārvaldes paziņojumu, kurā norādīta valstī strādājošo gada mēneša vidējā darba alga, tiks pārrēķināta ostu valdes priekšsēdētāja mēnešalga, piemērojot attiecīgās ostas koeficientu, kas mazajām ostām būs 0,9, vidējām ostām - 2,4, lielajām ostām - 3. Mēnešalga tiks noapaļota pilnos eiro. Attiecīgi no valdes priekšsēdētāja aprēķinātās mēnešalgas, vidējās un lielās ostās valdes locekļu mēnešalgu noteiks 90% apmērā no tās.
Pašreiz ostas valdes priekšsēdētājs un valdes loceklis saņem ikmēneša speciālo piemaksu pie mēnešalgas, ja iepriekšējā kalendārajā gadā pieaudzis ostas kravas apgrozījums, kā arī ja ostas valdes priekšsēdētājs un valdes loceklis iepriekšējā gadā veicis pienākumus ne mazāk kā sešus mēnešus. SM piedāvātie grozījumi paredz speciālo piemaksu lielās un vidējās ostas valdes priekšsēdētājam un valdes loceklim izmaksāt reizi gadā vienas mēnešalgas apmērā, paredzot nosacījumus, ja iepriekšējā kalendārajā gadā pieaudzis ostas kravas apgrozījums, kā arī ja ostas valdes priekšsēdētājs un valdes loceklis iepriekšējā gadā veicis pienākumus ne mazāk kā sešus mēnešus.
Mazo ostu valdes priekšsēdētāju un valdes locekļu mēnešalgu aprēķins un speciālo piemaksu sistēma netiks mainīta, lai motivētu mazo ostu darbību un uzlabotu to darbības rādītājus.
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) aģentūrai LETA skaidroja, ka, izvērtējot brīvostu valžu darbības principus un tos pienākumus, kurus viņi pašreiz veic, var redzēt, ka tie ir ļoti līdzīgi pienākumiem, kurus uzņēmumos veic padomes locekļi - tā ir stratēģiskā vadība, lielu, svarīgu lēmumu saskaņošana, budžetu apstiprināšana. Savukārt atalgojums ostu valžu locekļiem ir daudz lielāks nekā valsts lielo uzņēmumu, piemēram AS Latvenergo un AS Latvijas dzelzceļš, padomēs.
"Manuprāt tas nav pieņemami, ka šie valžu locekļi saņem lielāku atalgojumu nekā savos pamatdarbos vai otro algu, patērējot šiem pienākumiem pāris stundas mēnesī vai ne vairāk kā dienu mēnesī," pauda Linkaits.
"Es uzskatu, ka par līdzīgu darbu ir jāsaņem līdzīgs atalgojums. Mēs pielīdzinām lielo ostu valžu atalgojumu lielo valsts kapitālsabiedrību atalgojumam, un ne tikai ikmēneša atalgojumu, bet arī bonusu un prēmiju sistēmu mēs vienādojam ostām un valsts kapitālsabiedrībām," skaidroja Linkaits.
Lielo ostu valdēs darbojas attiecīgās pašvaldības un četru ministriju izvirzīti pārstāvji, kas nereti ir politiķi.
Jantariks un Co