Pedagogu vakances no gada uz gadu neizsīkst, un šobrīd to joprojām ir kopumā ap pustūkstoti. Liela daļa nozarē strādājošo ir vecumā 50+, trešā daļa jauno skolotāju nereti pēc pieciem darba gadiem skolā no tās aiziet. Atbildīgā ministrija nav pietiekami efektīvi rīkojusies, lai sekmētu pedagogu ataudzi un noturību profesijā, revīzijā Vai atbildīgo institūciju veiktās darbības vispārējās izglītības iestāžu pedagogu ataudzes un noturības profesijā nodrošināšanai ir bijušas efektīvas? secina Valsts kontrole. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) no savas puses uzskata, ka daudz kas jau ir izdarīts, lai situāciju uzlabotu.
Trešdaļa pamet skolu
Lai gan ik gadu tiek sagatavoti vairāk nekā 1000 pedagoģiskās izglītības programmu absolventu un 81% absolventu uzsāk darbu nozarē, tomēr trešā daļa no viņiem pēc pieciem gadiem darbu skolā pamet. Tikai 2178 jeb 9% pedagogu ir jaunāki par 30 gadiem, bet aptuveni puse jeb 12 099 vispārējās izglītības iestāžu pedagogu ir vecāki par 50 gadiem, tostarp vismaz 1729 ir jau sasnieguši pensijas vecumu. Piemēram, matemātikas priekšmetā ir 343 šādu pedagogu, tajā pašā laikā sagatavoti tikai 225 jauni. Arī latviešu valodā un literatūrā skolotāju vecuma bilance nav labāka – attiecīgi 318 pret 228.
Lai aizlāpītu robus, klases priekšā nonāk pat 36% pedagoģijas studiju programmu pirmkursnieku ar vidēji 0,8 darba slodzēm likmēs (32 darba stundas). Lai gan tiesības to darīt ir arī personai, kura apgūst pedagoģisko izglītību, tomēr nav pieļaujams, ka izglītības iestādēs strādā studenti, ja nav iepriekš izvērtēts, vai un kādu ietekmi tas atstāj uz mācību procesa kvalitāti un studijām, vērš uzmanību kontrolieri.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 4. jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00