Starptautiskās organizācijas "paudušas atzinību par progresu, ko Latvija ir sasniegusi kopš neatkarības atjaunošanas", saka ĀM pārstāve Vita Dobele. Viņa izceļ sasniegumus iecietības veicināšanai pret romiem. Ziņojumā minēts, piemēram, ka iepriekšējos gados regulāri tiek sniegts valsts budžeta atbalsts tieši romu NVO projektiem. Turklāt 2003. gada dati rāda, valstī nodarbināta tikai desmitā daļa romu, bet 2015. gadā 32% romu atzīst sevi par ekonomiski aktīviem.
Tomēr optimistiskajam skatījumam nepievienojas Starptautiskās romu apvienības vadītājs un Valsts prezidenta Mazākumtautību konsultatīvās padomes loceklis Normunds Rudēvičs: "Ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā regulas ir parakstītas, programmas ir izveidotas, bet rezultātu mēs visi jau zinām – tā nav."
Citētie statistikas dati ir tie paši, bet viņš tos lasa – "gandrīz 70% vēl joprojām nestrādā". Arī izglītības līmeni romu vidū viņš raksturo kā katastrofālu. Biedrība iesniegusi savus piedāvājumus nodarbinātības veicināšanai veltītai programmai, taču tās apstiprināšanu gaida jau vairākus gadus. "Nav problēmu atrisināt problēmas. Mēs zinām, kā to darīt," uzskata Rudēvičs, "vajadzīga tikai gribēšana." Viņš secina, ka šajā ziņā "ar ko lepoties pagaidām nav".
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena trešdienas, 7.decembra, numurā!
Romus integrē uz papīra, nevis realitātē
Otrdien Ministru kabineta sēdē apstiprināja Ārlietu ministrijas (ĀM) ziņojumu par nacionālo minoritāšu aizsardzības izpildi Latvijā, kurā aplūkots, kā Latvijai veicas ar Eiropas Padomes rekomendāciju pildīšanu. Kopumā ziņojumā iekļautā informācija norāda uz situācijas uzlabošanos valstī, taču romu pārstāvis stāsta, ka pārmaiņas notiek pārāk gausi, trešdien lasāms laikrakstā Diena.
Top komentāri
Skatīt visus komentārusUzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.
nerezidents
Kāpēc kāds ir jāintegrē?
gf