IeM Sabiedrisko attiecību un organizatoriskā darba nodaļas vadītāja Gunta Skrebele aģentūrai LETA sacīja, ka laikā no 2015. līdz 2018.gadam paredzēts iegādāties nepieciešamo motorizēto tehniku, būvēt jaunas robežšķērsošanas vietas, kā arī veikt robežšķērsošanas vietu infrastruktūras modernizāciju un darbinieku skaita palielināšanu.
Plānots uzlabot robežsardzes mobilitāti, aizstājot vecus sauszemes transportlīdzekļus ar jauniem, kuru izmaksas būtu aptuveni 1 miljons latu no IeM budžeta un Ārējo robežu fonda. Transportlīdzekļu iegādei būs nepieciešams papildu finansējums aptuveni 9,6 miljoni latu, kurus plānots iegūt no IeM budžeta un Eiropas Savienības (ES) Iekšējā drošības fonda.
Sadarbībā ar Aizsardzības ministriju (AM) un Satiksmes ministriju (SM) plānots atjaunot gaisa kuģu parku, iegādājoties vieglās klases viendzinēja helikopteru, kura iegādei būtu nepieciešams papildu finansējums aptuveni 3 miljonu latu apmērā. Plānots iegādāties arī Valsts robežsardzei divus mazās klases bezpilota lidaparātus (UAV) un attiecīgu programmnodrošinājumu, kā arī veikt personāla apmācību, kuru izmaksas būtu aptuveni 800 000 latu.
Robežu plāna projektā arī paredzēts robežšķērsošanas vietu būvniecība, sadarbojoties ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) un Zemkopības ministriju (ZM). Izmaksas Vientuļos būtu - 4 miljoni latu, Grebņevā - 4,5 miljoni latu, Terehovā - 12,8 miljoni latu. Pāterniekos un Silenē izmaksas vēl nav zināmas, jo tās tiks noteiktas pēc FM izstrādātā informatīvā ziņojuma par robežšķērsošanas vietu attīstību.
Robežšķērsošanas vietu infrastruktūras modernizācijai un uzturēšanai, kā arī darbinieku skaita palielināšanai Vientuļos tiks tērēti aptuveni 4,6 miljoni latu, kā arī būs nepieciešams papildu finansējums 1,3 miljonu latu apmērā. Pārējām robežšķērsošanas vietām tiks tērēti 22,3 miljoni latu. Papildu finansējums būs nepieciešams 8,7 miljonu latu apmērā, lai nodrošinātu robežsargu skaita blīvumu uz "zaļās" robežas atkarībā no pastāvošajiem riska iespējām.
Jau ziņots, ka valdības komiteja 11.novembrī atbalstīja IeM sagatavoto politikas dokumentu par Latvijas robežas pārvaldību 2013.-2018.gadā, kas paredz vairākus vērienīgus plānus sekmīgākai robežas sargāšanai. Latvijas valsts robežas integrētas pārvaldības koncepcija izstrādāta, ņemot vērā Eiropas Savienības (ES) politikas instrumentu attīstību, moderno tehnoloģiju arvien plašāku izmantošanu, jaunus izaicinājumus valsts robežu drošībai, potenciālus draudus valsts iekšējai drošībai un integrētu pieeju valsts robežu pārvaldībai.
Latvijas robežas integrētas pārvaldības koncepts turpmāk īstenojams vairākos līmeņos - robežkontrole, pārrobežu noziegumu atklāšana un izmeklēšana, četrpakāpju pieejas kontroles modelis, starpinstitūciju sadarbība robežu pārvaldībai un starptautiskā sadarbība, valsts robežas integrētas pārvaldības koordinācija, tiesību aktu pilnveidošana, cilvēkresursu pārvaldība un pretkorupcijas pasākumi.
Līdzdarbojoties ES politikas iniciatīvās, Latvija atbalstīs pieeju, ka pie ES ārējām robežām nākotnē ir vajadzīga modernāka un efektīvāka ceļotāju un kravu plūsmu pārvaldība, kas balstās uz jauno tehnoloģiju izmantošanu.
Lai risinātu problēmas un reaģētu uz izaicinājumiem un draudiem Latvijas robežas drošībai, koncepcijā piedāvāti trīs risinājuma varianti. Valdības komiteja atbalstīja pirmo risinājuma variantu. Tajā uzskaitīti 48 pasākumi sekmīgākai robežas apsargāšanai. Starp plānotajiem pasākumiem kā īpaši nozīmīga minēta moderno informācijas tehnoloģiju pielietošana, piemēram, sasaistīt informācijas sistēmas, izstrādāt jaunu robežkontroles informācijas sistēmu un nodrošināt tās funkcionēšanu no 2017.gada.