Atgādināts par šo gadījumu un vaicāts, vai Valsts robežsardzes rīcībā esošās iekārtas spētu stāties pretī "Shahed" tipa dronam, Pujāts skaidroja, ka konkrētajā gadījumā vadības bloks bijis iznīcināts. Tātad nebija iespējas iedarboties uz drona vadības bloku un pārņemt tā kontroli.
Tikmēr Valsts robežsardzes iekārtas ir iegādātas ar mērķi notvert operatorus un pārņemt dronus savā kontrolē, kas ir iespējams tikai, ja vadības bloks ir darba kārtībā, skaidroja Pujāts.
Viņš arī atklāja, ka Valsts robežsardze par iepriekšminēto gadījumu informāciju saņēma novēloti, proti, tad, kad drons bija nokritis. "Mēs netikām iesaistīti no tā brīža, kad viņš ielidoja gaisa telpā," atzina Pujāts.
Viņš gan uzsvēra, ka šī situācija ir izrunāta un vairākos gadījumos pēc šī incidenta ir saņemta savlaicīga informācija, kad bijušas aizdomas par Latvijas robežai tuvumā esošu lidaparātu.
Vaicāts, vai pēdējās dienās nav bijuši mēģinājumi no Krievijas puses pietuvoties Latvijai ar droniem, Pujāts atzina, ka nav. Tomēr epizodiski tiekot saņemti signāli par robežas tuvumā esošiem lidaparātiem.
Kā ziņots, 7.septembrī Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā nokrita Krievijas "Shahed" tipa drons. Latvijas Nacionālie bruņotie spēki situāciju monitorējuši, taču netika pieņemts lēmums nedz šo dronu notriekt, nedz pacelt gaisā Latvijā dežurējošos NATO iznīcinātājus, kas izpelnījies daļas sabiedrības kritiku. Kad drons nokrita, deaktivizēta tā kaujas galviņa, kas sākotnēji nebija eksplodējusi.
Pēc notikušā Aizsardzības ministrija sākusi konsultācijas ar sabiedrotajiem, kas pēdējā laikā saskārušies ar līdzīgiem incidentiem.
Tāpat sākta izmeklēšana. Pirmie secinājumi varētu būt zināmi oktobra sākumā, aģentūra LETA noskaidroja Aizsardzības ministrijā.