Rinkēvičs un Tilersons apsprieduši reģionālās un enerģētikas drošības jautājumus

Tikšanās laikā puses pārrunāja enerģētikas drošības jautājumus. Ministrs pozitīvi novērtēja ASV dabasgāzes eksporta pieaugumu un sašķidrinātās dabasgāzes globālo tirgus izaugsmi kopumā. "Pateicoties jau veiktajām tirgus reformām un īstenotajiem infrastruktūras projektiem, tostarp ar Eiropas Savienības atbalstu, Baltijas valstīm ir radusies iespēja dažādot piegāžu avotus. Saņemtas pirmās sašķidrinātās dabasgāzes piegādes no ASV kompānijām un gāzes cena ir pietuvojusies Rietumeiropas gāzes cenām," pauda Rinkēvičs.

Ministrs pauda nostāju par Baltijas valstu vienotību attiecībā uz Nord Stream 2 projektu, kam ir skaidri ģeopolitiski mērķi, proti, tas pastiprinās atkarību no viena piegādātāja, un tas neatbilst Enerģētikas Savienības principiem, kas uzsver energodrošību, piegādes avotu dažādošanu un konkurences veicināšanu. "Latvija atbalsta raitu ES Gāzes direktīvas grozījumu pieņemšanu, lai veicinātu Enerģētikas Savienības mērķu sasniegšanu, uzlabotu ES iekšējā gāzes tirgus darbību un radītu tiesisko skaidrību gan attiecībā uz esošajiem, gan plānotajiem cauruļvadu projektiem no trešajām valstīm," sacīja Rinkēvičs.

Runājot par hibrīdo apdraudējumu, Rinkēvičs pauda viedokli par sociālo tīklu lomu vēlēšanu kampaņu norisēs, kas ir globālas nozīmes jautājums demokrātijām. "Hibrīdais apdraudējums ir kļuvis par nopietnu izaicinājumu Baltijas valstu reģionam, Eiropai un arī NATO. Informācijas kampaņu un kiberuzbrukumu intensitāte pieaug, un novērojam centienus ietekmēt vēlēšanas Eiropā, kas rada riskus valstu iekšpolitiskai stabilitātei un vienotībai. Baltijas valstis turpina pilnveidot spējas sevi labāk aizsargāt pret kiberuzbrukumiem un informācijas kampaņām. Mums ir pieredze un ekspertīze kiberdrošības, stratēģiskā komunikācijas, enerģētikas drošības, piemēram, NATO Izcilības centri Rīgā, Tallinā un Viļņā, un citos hibrīdā apdraudējuma aspektos, kuru jāizmanto, lai efektīvi vērstos pret šādiem izaicinājumiem," pauda Rinkēvičs.

Ministrs aicināja turpināt attīstīt Baltijas valstu un ASV sadarbību kiberdrošības jomā, paplašinot pieredzes apmaiņas, apmācību un kopīgu vingrinājumu tvērumu, un aktīvāk iesaistot privāto sektoru.

Rinkēvičs apliecināja Baltijas valstu atbalstu starptautiskajai koalīcijai cīņā pret terorismu, nosūtot militāros instruktorus vai sniedzot finansiālas kontribūcijas. Ministrs vērsa uzmanību, ka Baltijas valstis piedalās NATO misijā Resolute Support Afganistānā.

"Koalīcijai jāturpina koordinēt starptautiskos pasākumus Daesh grupējuma atbalstītāju apkarošanā. Daesh zaudējot teritoriju un teroristiem izjūtot starptautisko spiedienu, terorisma draudi kļūst arvien asimetriskāki. Uzskatām, ka koalīcijai ir labs koordinācijas mehānisms, lai atbildētu uz jauna veida draudiem. Tāpēc ir jāturpina efektīvi pielāgoties teroristu draudu izmaiņām ar jaunām stratēģijām un lielāku sadarbību, pamatojoties uz koalīcijas vadlīniju principiem," uzsvēra Rinkēvičs.

Puses arī pārrunāja gatavošanos ASV un Baltijas valstu samitam, kas 3. aprīlī notiks Vašingtonā. Plānots, ka ASV un Baltijas valstu samitu atklās ASV prezidents Donalds Tramps kopā ar Latvijas, Igaunijas un Lietuvas prezidentiem.