Jautāts, vai, ņemot vērā Vācijas laikraksta Berliner Zeitung publikāciju, nacionālās apvienības iekļaušana valdībā nekavēs labu attiecību veidošanu ne tikai ar Krieviju, bet arī ar Rietumvalstīm un vai VL-TB/LNNK atrašanās koalīcijā netraucēs valdībai lobēt Latvijai izdevīgu lēmumu pieņemšanu Eiropas Savienībā (ES) un starptautiskajās organizācijas, Rinkēvičs laikoniski atbildēja: "Uz abiem šiem jautājumiem atbilde ir - nē".
Jau ziņots, ka Vācijas laikraksti Berliner Zeitung un Frankfurter Rundschau Latvijas valdošajā koalīcijā ietilpstošo VL-TB/LNNK nodēvējuši par neonacistiem, publikācijai dodot virsrakstu Neonacisti pie valdīšanas Rīgā.
Kā ziņots, cilvēki, kuri nopietni seko līdzi Latvijas politikai, nacionālo apvienību nedefinētu kā neonacistus un nelietotu šādu apzīmējumu nacionālās apvienības novirzienam, ideoloģijai un īstenotajai politikai, aģentūrai LETA iepriekš sacīja Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Politikas zinātnes katedras asociētais profesors Andris Sprūds.
Politologs atzīmēja, ka mediji vienmēr ir gatavi pasniegt ziņas tādā veidā, lai piesaistītu lasītāju uzmanību, un Vācijā šie jautājumi ir diezgan aktuāli, tāpēc prese ir ieinteresēta norādīt, ka šādas lietas notiek arī citās valstīs. Tas, ka runa ir par Latviju un nacionālo apvienību, ir diezgan otršķirīgs aspekts. Saskaņā ar Sprūda rīcībā esošo informāciju šie laikraksti nav paši lasītākie Vācijas preses izdevumi.
Kā rakstīja Latvijas Avīze, virsrakstu Neonacisti pie valdīšanas Rīgā laikraksts Berliner Zeitung licis materiālam par Latvijas valdības veidošanu. "Latvijas konservatīvais premjers Valdis Dombrovskis nostiprina aliansi ar labējiem un labēji ekstrēmiem spēkiem," ievadā rakstījis žurnālists Johanness Gamilšegs, piebilstot, ka koalīcija ir nestabila.
"Septiņas nedēļas pēc vēlēšanām Latvija ieguvusi labējo valdību ar nacionālradikālu piesitienu. Konservatīvā Dombrovska Vienotība valda kopā ar bijušā prezidenta Valda Zatlera reformu partiju un radikāli ekstrēmo nacionālo apvienību Visu Latvijai. Pēdējie noraida jebkādas sadarbības iespējas ar krievu izcelsmes latviešiem (Latvijas iedzīvotājiem), kurus viņi raksturo kā kolonistus un okupantus." Materiāls vārds vārdā pārpublicēts pēc tirāžas salīdzinoši lielākā un Vācijā ietekmīgā laikrakstā Frankfurter Rundschau.
Pie materiāla pievienota uzziņa, kurā vēstīts, ka Visu Latvijai ir labēji ekstrēma partija, kas pirmo reizi iekļuvusi valdībā. "Nacionālās apvienības partijas biedri nelabprāt ļauj sevi saukt par neonacistiem. Tomēr ar attieksmi viņi parāda sevi - partijas uniformai piederas rūnu rokas apsēji, un aktīvisti piedalās kā līdzorganizatori ikgadējos SS veterānu svētkos." "Viņu mērķis - padzīt krievvalodīgos Latvijas iedzīvotājus," teikts uzziņā.
Uz publikāciju reaģējis Latvijas vēstnieks Vācijā Ilgvars Kļava, kurš vēstulē vērsies pie laikraksta redaktoriem, norādot viņiem uz materiāla tendenciozitāti un autora slikto informētību par Latviju.
Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars uzskata, ka jābūt vājai informētībai vai savādai fantāzijai, lai apvienībai pārmestu totalitāru ideoloģiju pazīmes, un saskata Krievijas retorikas mērķtiecīgu eksportu atsevišķiem rietumvalstu izdevumiem. "Vācu presē publicētie epiteti apliecina Krievijas informatīvās ietekmes panākumus Rietumu mediju telpā. Pārmetumus Latvijas valstij un netīkamo politisko spēku dēvēšanu par nacistiem un ekstrēmistiem no Krievijas puses esam pieredzējuši daudz," sacījis Dzintars, kurš sagaida aktīvu rīcību no Latvijas Ārlietu ministrijas puses, lai atspēkotu šos apgalvojumus.