Kā aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM), Rinkēvičs šodien Briselē piedalījās Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomes sanāksmē, kuras laikā ES ārlietu ministri diskutēja par Krievijas agresiju Ukrainā, kā arī par Sāhilu un Āfrikas rietumu krasta valstīm.
Sanāksmē notika neformāla tikšanās ar Palestīnas premjerministru Mohamadu Štaiju. ES Ārlietu padome apstiprināja ES civilās novērošanas misijas Armēnijā izveidi.
Rinkēvičs pauda nostāju, ka jākoncentrējas uz militārās tehnikas, tostarp tanku un munīcijas piegādēm Ukrainai un karavīru apmācību, kā arī sagrautās infrastruktūras, īpaši energosistēmas, atjaunošanu un neatliekamās humānās palīdzības sniegšanu.
Tāpat ārlietu ministra ieskatā ir jāturpina darbs starptautiskā koordinācijas mehānisma izveidē Ukrainas rekonstrukcijas atbalstam, jāpastiprina dialogs ar pasaules dienvidu reģionu valstīm, pretojoties Krievijas dezinformācijai un skaidrojot Krievijas kara Ukrainā sekas, pārtikas un enerģētikas cenu kāpuma iemeslus, kā arī sniedzot praktisko atbalstu krīzes seku likvidēšanā.
Rinkēvičs norādīja, ka Latvijas ieskatā "ad hoc" starptautiska tribunāla izveide ANO būtu piemērotākais risinājums Krievijas īstenotās agresijas izmeklēšanai un tiesāšanai. Ārlietu ministrs uzsvēra, ka ES vienotība īpašā tribunāla izveidē būtu nepārprotams signāls Krievijai un citiem starptautisko tiesību subjektiem, ka netiks pieļauta nesodāmība, kā arī apliecinātu ES gatavību nodrošināt starptautisko tiesiskumu.
Ārlietu ministrs aicināja izstrādāt juridisku mehānismu iesaldēto Krievijas finanšu līdzekļu un saimniecisko resursu izmantošanai Ukrainas atjaunošanai. Rinkēvičs pauda pārliecību, ka ES ir jāturpina politiskais, ekonomiskais un diplomātiskais spiediens pret Krieviju, tostarp pieņemot jaunas sankcijas un efektīvi ieviešot un pagarinot pieņemtās sankcijas, un novēršot to apiešanu.