Bernis norāda, ka viņš ar Rimšēviču saites esot pārrāvis 2015. gada sākumā, bet pēc tam, kad ASV valsts kase šā gada februārī pret banku noteica sankcijas, ABLV arī vērsās policijā ar iesniegumu par Rimšēviča iespējamajiem pārkāpumiem.
Jāatgādina, ka ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas (FinCEN) februārī rosināja piemērot ABLV bankai sankcijas, apsūdzot to naudas atmazgāšanas shēmās, kas tostarp palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolprogrammai, kā arī apsūdzot bankas amatpersonas kukuļdošanā. Drīz pēc tam bankas vadība pieņēma lēmumu sākt pašlikvidācijas procesu. Ernests Bernis apsūdzības FinCEN ziņojumā paustās apsūdzības noraidījis, intervijā Dienai norādot: "Mums te it kā esot fabrika, kas ražojot dokumentus, vai ka te esot doti kukuļi. Visi mūsu darbinieki un arī ikviens, kas ar mums sadarbojas, zina, kāda ir mūsu attieksme – mēs nekad neko tādu neesam atļāvušies, neesam akceptējuši. Mums pārmet kaut kādu saistību ar Ziemeļkorejas darījumiem – pat man nav tādas informācijas. Mēs redzam, ka šajā ziņojumā ir daudz negatīvisma, bet iztrūkst ziņu par to, ko esam darījuši, lai novērstu pamatu kaut vismazākajām aizdomām tajā, ko tagad mums velta."
Bloomberg publikācijā ieskicē ainu ar gadiem ilgušu "netīrās naudas" plūsmu caur dažādām Latvijas bankām un attiecīgo institūciju bezdarbību. ASV dzimušais banķieris Džons Kristmass, kurš savulaik bija Parex bankas starptautisko attiecību vadītājs, bet pēc tam ziņotājs par bankas pretlikumīgajām darbībām, jau 2004. gadā esot personiski vērsies pie Rimšēviča, informējot par Parex izsniegtiem apšaubāmiem aizdevumiem ietekmīgiem Krievu oligarhiem. Rimšēvičs toreiz esot kļuvis dusmīgs un nodēvējis Parex īpašniekus par noziedzniekiem. Kristmass pie Rimšēviča vērsies vēlreiz, tostarp rakstījis arī ģenerālprokuroram un citām atbildīgajām iestādēm, bet nekādas darbības neesot sekojušas.
To, ka Rimšēviča laikā uzraudzība nav bijusi Latvijas finanšu sistēmas stiprais punkts, norāda arī citi viņa kritiķi, piemēram pazīstamais britu finansists, investīciju fonda Hermitage Capital vadītājs un Kremļa kritiķis Viljams Brauders. Viņš norādījis, ka Hermitage Capital Management informēja Rimšēviču un citas amatpersonas, ka sešas Latvijas bankas, tostarp Trasta komercbanka, atmazgājušas naudu saistībā ar tā dēvēto Magņitska lietu. Hermitage Capital pārstāvis 2012. gadā bijis Rīgā, kur ticies ar tiesībsargājošo institūciju pārstāvjiem, bet sekojošā reakcija likusi vilties. "Reakcija sagādāja ļoti lielu vilšanos, faktiski nekāda jēgpilna izmeklēšana nemaz nenotika. Viņi nevēlējās "sašūpot laivu"," Bloomberg citē Brauderu. Toreiz Latvijas finanšu sistēmas uzraugi sodīja tikai vienu banku, piemērojot tai sodu 100 tūkstošu latu apmērā, kas tolaik bija maksimālais soda mērs. Pētnieciskās žurnālistikas vietne Re:Baltica vēstīja, ka sodītā varētu būt PrivatBank.
Pavasarī intervijā žurnālam Otkritij Gorod bijušais Trasta komercbankas līdzīpašnieks Igors Buimisters pauda viedokli, ka saistībā ar ABLV banku "Rimšēvičs visu sagatavoja iepriekš. Neaizmirstiet, ka viņš ir Eiropas Centrālās bankas (ECB) valdes loceklis. Jā, kā LB prezidents viņš neiejaucas Latvijas komercbanku uzraudzībā, taču, tā kā ABLV uzrauga ECB – bet Rimšēvičs ir ECB valdes loceklis, attiecīgi viņš nodarbojas ar tostarp ABLV bankas uzraudzību.
Informāciju amerikāņi varēja saņemt lielā mērā tieši pēc Rimšēviča iniciatīvas.
Protams, kādas konkrētas lietas viņi varēja paši atrast, izmantojot savas iespējas, tomēr iniciatīva noteikti nāca no Rimšēviča."
Jau vēstīts, ka februārī pie Ilmāra Rimšēviča un uzņēmēja Māra Martinsona Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs veica kratīšanas aizdomās par kukuļu izspiešanu no bankām.
Niknais
krustdels
hello