Kā norādīja ministrijas pārstāvji, publisku atvadu no šajā nedēļā aizsaulē aizgājuša Brikmaņa nebūs, jo tāda bijusi viņa vēlme. Brikmaņa novēlējumā teikts: "Katrs, kas jūt nepieciešamību atvadīties, to var veikt, aizdedzot sveci un aizlūdzot, vai vienkārši padomājot."
Tādēļ ikviens aicināts ceturtdien Svētā Pētera baznīcā, kurā radās un notika Brikmaņa iniciēts festivāls Dominante, aizdegt svecīti, kopīgi pakavēties domās vai muzikālos priekšnesumos, tā godājot drauga, domubiedra, režisora piemiņu.
"Uģi Brikmani neaizmirsīs viņa neskaitāmie skatuves biedri Latvijas koros, deju kolektīvos un profesionālo mūziķu lokā, studenti Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, domubiedri un draugi – visi, kas tagad mācīsies dzīvot bez Uģa skatiena, kam piemita cits mērogs, cita pasaules izjūta un cita gudrība," vēsta Kultūras ministrija.
Kā ziņots, Brikmanis piedzima 1956.gada 2.oktobrī Kuldīgā un uzauga Skrīveros.
80. un 90.gados viņš iestudēja izrādes Jaunatnes teātrī, Valmieras teātrī, Liepājā, Šauļos, Kauņā un Rīgas Videocentra dramatiskās mākslas studijā. Līdztekus tapa muzikāli iestudējumi ar apvienību Sindi putnu dārzs, toskait trīs Karla Orfa kantātes un Mārtiņa Brauna un Raiņa Daugava. 90. gadu vidū Uģis bija Radioteātra galvenais režisors. Sekoja multimediālo projektu laiks ar izrādēm Septiņi dziedājumi par sapni garu un kkk.gretchen.riga.lv. Beidzamos gados Uģa Brikmaņa vadībā tapa vairākas dziļi emocionālas kamerizrādes.
2001.gadā Brikmanis virsrežisēja Rīgas svētkus. 2003. un 2013.gadā viņš bija Dziesmusvētku galvenais režisors. 2014.gadā, kad Rīga kļuva par Eiropas kultūras galvaspilsētu, Uģis izveidoja Grāmatu draugu ķēdi un sarīkoja Baha klaviermūzikas svētkus Rīgas autoostā. 2018.gadā Uģis Brikmanis režisēja Dziesmusvētku Noslēguma koncertu Zvaigžņu ceļā.