Likums nosaka, ka reģistrējot biedrību un nodibinājumu nosaukumus, tie nedrīkst sakrist ar valsts vai pašvaldību institūciju (iestāžu) nosaukumiem, kā arī ietvert maldinošas ziņas par to, ka biedrība vai nodibinājums ir apveltīts ar publisku varu. Šīs biedrības nosaukums atbilst likuma prasībām. Ja kāda biedrība savā darbībā izmanto citu - nereģistrētu nosaukumu, kas, iespējams, ir maldinošs, vai arī ar savu faktisko darbību rada maldinošu priekšstatu par tās saistību ar valsts iestādēm, tad šādā gadījumā jārīkojas būtu tiesībsargājošām iestādēm. UR kompetence ir subjektu reģistrēšana – t..i reģistrācijas dokumentu likumības pārbaude, tai skaitā arī reģistrējamo nosaukumu atbilstību likumam. Savukārt, ja biedrība savā darbībā pārkāpj likumu, tad saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likuma 57. pantā noteikto par šādas biedrības darbības izbeigšanu tiesā var vērsties prokurors.”
Rēzeknes mēram, kurš atbalstīja referendumu par krievu valodu, piešķirta Lāčplēša Goda zīme
Dažādos interneta avotos publicētā informācija liecina, ka fonds Lāčplēsis savus apbalvojumus iepriekš piešķīris Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidentam akadēmiķim Jurim Ekmanim, zinātņu doktoram Adrianam Dāvim, inženierim Kārlim Miķelsonam, profesoram Namejam Zeltiņam, akadēmiķim Jānim Stradiņam. Apbalvojumu saņēmis arī Jēkabpils mērs Leonīds Salcevičs, Dobeles domes priekšsēdētājs Andrejs Spridzāns u.c.
Latvijas valsts aizsardzības fonda Lāčplēsis valde ar Goda zīmi bronzā apbalvojusi Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētāju Aleksandru Bartaševiču. Viņš iepriekš atbalstījis valsts valodas statusa noteikšanu krievu valodai, kā arī rosinājis mainīt valodas lietošanas kārtību pašvaldībās, kurās ir liels minoritāšu valodā runājošo īpatsvars.
Rēzeknes mērs Lāčplēša goda zīmi saņēmis par izcilu darbu Rēzeknes pilsētas infrastruktūras sakārtošanā, kultūras attīstības veicināšanā, Latgales kultūrvēsturiskā mantojuma un garīgo vērtību saglabāšanā un jaunatnes patriotiskajā audzināšanā, vēstīja portāls Rezekne24.lv.
Latvijas valsts aizsardzības fonds Lāčplēsis dibināts 1996.gada 2.maijā un tā statūtos noteiks, ka fonda uzdevums ir maksimāli sekmēt Latvijas valsts drošību no ārējiem un iekšējiem apdraudējumiem. Tā mērķis ir veicināt aizsardzības un drošības institūciju darbību, nacionālās ekonomikas un kultūras attīstību, kā arī veicināt Latvijas iedzīvotāju, īpaši jaunatnes, patriotisko audzināšanu.
Fonda prezidents Jānis Ivars Kasparsons portālam Diena.lv atklāja, ka organizācija ir privāta iniciatīva un pārtiek no biedru naudas. Tajā darbojas 11 valdes locekļi, kuri divas reizes gadā - 18.novembrī un 4.maijā, lemj par apbalvojumu piešķiršanu cilvēkiem, kuri sekmējuši valsts drošību. A.Bartaševicam goda zīme piešķirta, jo viņš daudz paveicis Rēzeknes un Latgales labā. “Viņš ir kārtīgs cilvēks, īsts latgalietis un viņam sāp sirds par Rēzekni, Latgali un Latviju,” skaidroja Kasparsons. Biedrības valdi nav mulsinājusi A.Bartaševica nostāja divvalodības referendumā, jo viņa nostāja “bijusi pārejoša”.
Tā ir cilvēku privāta iniciatīva un valstij tur nebūtu jāiejaucas, biedrības darbību vērtē Aizsardzības ministrijas (ĀM) parlamentārais sekretārs Veiko Spolītis (V). Tiesa gan, šajā gadījumā, viņaprāt, ir vērts diskutēt par valsts simbolu – karoga, himnas, ģērboņa, arī Lāčplēša vārda izmantojumu. Savukārt Saeimas deputāts Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) uzskata, ka biedrība ar šāda nosaukuma izvēli maldina sabiedrību, jo liek domāt, ka tai ir kāds sakars ar Latvijas valsti.
Deputāts atminas, ka deviņdesmito gadu nogalē daudzas nevalstiskās organizācijas nepamatoti izmantojušas Latvijas valsts vārdu, kā rezultātā tika mainīts likums un vēlāk nevalstiskajām organizācijām bija jāpārreģistrējās. Šis konkrētais fonds, pārreģistrējoties formāli ievēroja likumu, un jaunajā nosaukumā izmantoja agrākā nosaukuma abreviatūru. Taču pēdējā laikā medijos izskanējusī informācija liecina, ka fonds izmanto veco nosaukumu, kas ir pretrunā ar likumu, uzskata Dz.Rasnačs.
“Te būtu jārīkojas Uzņēmumu reģistram, jo likums šādu nosakumu izmantot neļauj. To var saukt par likuma pārkāpumu vai likuma apiešanu, bet principā viņi maldina sabiedrību. Tā ir nevalstiska organizācija, kuras statūtos ir ierakstīti cēli mērķi saistībā ar valsts drošību, bet reālā darbība tieši pēdējos gados liecina par atbalstu tiem cilvēkiem, kas šeit īsteno Kremļa ģeopolitiskās intereses,” pauž deputāts.
Kādreizējais Latvijas Tautas frontes līderis Dainis Īvāns fonda darbību vērtē kā absurdu un uzskata, ka šajā gadījumā privātas personas spekulē ar tādām vērtībām kā Lāčplēša goda zīme. "Tas mājiens ir arī uz Lāčplēša Kara ordeni, kas ir diezgan amorāli. Tam vajadzētu pielikt punktu," teic bijušais politiķis.
Savukārt, Uzņēmumu reģistra pārstāvis Sandis Karelis portālam Diena.lv norādīja, ka organizācija ar šādu nosaukumu Uzņēmumu reģistrā nav reģistrēta. Nosaukums Latvijas valsts aizsardzības fonds Lāčplēsis tika reģistrēts 1996. gadā kā atklātais sabiedriskais fonds sabiedrisko organizāciju reģistrā. Taču 2005.gada 5. decembrī, atbilstoši Biedrību un nodibinājuma likuma spēkā stāšanās kārtības likumam, šī sabiedriskā organizācija tika pieteikta ierakstīšanai biedrību un nodibinājumu reģistrā ar jauno nosaukumu LVAF Lāčplēsis kā biedrība.
Top komentāri
Skatīt visus komentārusUzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.
LOL
īsts latgalietis!??
Es