Solījumi par to, ka Latvijā varēs veikt aknu transplantāciju, bijuši jau vismaz 10 reižu, bet gadiem nekas nav noticis, atceras Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas transplantologs Dr. med. Jānis Jušinskis. Bijušais veselības ministrs Guntis Belēvičs šo apņemšanos ierakstīja pat Ministru kabineta noteikumos, finansējumu paredzot no 2017. gada. Iecerēts, ka gadā Latvijā varētu veikt piecas līdz desmit aknu transplantācijas. Mainoties ministriem, gan secināts, ka solījumi bijuši bez finansiāla seguma, tāpēc lēmums atkal atcelts. Tagad Veselības ministrijā (VM) Dienai norāda: "Paredzēts, ka no 2018. gada 1. janvāra aknu transplantācija tiks apmaksāta arī pieaugušajiem." Patlaban aknu transplantāciju apmaksā tikai bērniem, un to veic ārzemēs. Kā uzskata Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis, Latvijas ķirurgi, anesteziologi un imunologi šodien aknas spētu transplantēt ne sliktāk kā Igaunijā. Jau šodien šādai operācijai būtu gatavas Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, PSKUS, Liepājas slimnīca un, iespējams, arī Bērnu slimnīca.
Arī Jušinskis Dienai saka, ka Latvija ir gatava aknu transplantācijai. Ja būtu konkrēts lēmums, ka tā ir valsts apmaksāta, ārsti uzreiz varētu strādāt un savas prasmes nostiprināt.
Saskaņā ar Latvijas likumdošanu cilvēks, kurš dzīves laikā nav aizliedzis izmantot savus orgānus pēc nāves, to ir atļāvis. Tā ir piekrišanas prezumpcija. Latvijas iedzīvotāji savu gribu var izteikt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP), uzrakstot iesniegumu klātienē vai elektroniski. Kā Dienai pastāstīja PMLP pārstāve Undīne Priekule, no 2002. līdz 2016. gadam to izdarījušas 1685 personas, no kurām 743 devušas atļauju, savukārt 942 – aizliegušas. Tātad, ja pacients nav parakstījies pret orgānu ziedošanu pēc nāves, ārsti varētu ņemt orgānus bez tuvinieku atļaujas, bet ētisku apsvērumu dēļ mediķi atļauju tomēr vēl prasa. Diemžēl vidēji trešā daļa atsaka. Šogad situācija ir pasliktinājusies, un ārstiem atsaka pat vairāk nekā puse uzrunāto.
Latvijā no cilvēkiem izskanējušas pat bažas, ka, uzrakstot atļauju par savu orgānu izmantošanu, viņus slimnīcā neārstēs. Jušinskis gan skaidro, ka ārsti par to, vai cilvēks ir vai nav donors, var uzzināt tikai tad, kad tiek diagnosticēta viņa nāve.
Visu rakstu lasiet otrdienas, 6.decembra laikrakstā Diena!