Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +9 °C
Daļēji apmācies
Piektdiena, 29. marts
Agija, Aldonis

Rēķinot pēc ES metodēm, Latvijā valsts budžetā pērn deficīts sasniedza 4,5% no IKP

Pagājušajā gadā, rēķinot atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS 2010) metodoloģijai, Latvijas valsts budžetā bija deficīts 1,327 miljardu eiro jeb 4,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētie jaunākie dati par valsts budžeta deficīta un valsts parāda notifikācijas rezultātiem.

Savukārt vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds pagājušajā gadā veidoja 12,75 miljardus eiro jeb 43,5% no IKP. Vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds 2020.gadā, salīdzinot ar 2019.gadu, palielinājās par 1,503 miljardiem eiro jeb 13,4%.

Statistikas pārvaldē norādīja, ka Covid-19 pandēmijas ietekmē 2020.gadā vispārējās valdības sektora ieņēmumi, salīdzinot ar 2019.gadu, samazinājās par 0,4% un veidoja 11,5 miljardus eiro, bet izdevumi palielinājās par 9,5%, sasniedzot 12,7 miljardus eiro, tostarp 0,8 miljardi eiro bija izdevumi Covid-19 atbalsta pasākumiem tautsaimniecībai.

Salīdzinājumā ar Valsts kases operatīvajiem naudas plūsmas datiem, kas par 2020.gadu uzrādīja valsts konsolidētā kopbudžeta deficītu 1,149 miljardu eiro apmērā, Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātais budžeta deficīts atbilstoši EKS 2010 metodoloģijai ir par 177,7 miljoniem eiro jeb 0,6 procentpunktiem no IKP lielāks.

Pēc statistikas pārvaldē minētā, starp būtiskākajām metodoloģiskajām korekcijām ar pozitīvu ietekmi uz vispārējās valdības budžetu, kas samazina budžeta deficītu, bija Attīstības finanšu institūcijai Altum izsniegto valsts atbalsta programmu korekcijai 138,4 miljonu eiro jeb 0,5% apmērā no IKP, korekcija prasībām pret debitoriem 79,6 miljonu eiro jeb 0,3% apmērā no IKP, nodokļu korekcijai, izmantojot laika nobīdes metodi, 41,5 miljonu eiro jeb 0,1% apmērā no IKP, korekcijai atvasināto finanšu instrumentu darījumu izslēgšanai 25,5 miljonu eiro jeb 0,1% apmērā no IKP, noguldījumu garantijas fonda bilancei 18,4 miljonu eiro jeb 0,1% apmērā no IKP, korekcijai starp uzkrātajiem un samaksātajiem procentiem 14,8 miljonu eiro jeb 0,1% apmērā no IKP, kā arī ieņēmumu no Latvijai piešķirto emisijas kvotu izsolīšanas korekcijai 9,6 miljonu eiro jeb 0,03% apmērā no IKP.

Vienlaikus veiktas arī korekcijas ar negatīvu ietekmi, kas palielina budžeta deficītu, tostarp veikta korekcija par valdības ieguldījumiem valsts un pašvaldību uzņēmumos 300,4 miljonu eiro jeb 1% apmērā no IKP, korekcija ārvalstu finanšu palīdzības plūsmas sabalansēšanai 85,7 miljonu eiro jeb 0,3% apmērā no IKP, korekcija par superdividendi 48,8 miljonu eiro jeb 0,2% apmērā no IKP, korekcija saistībām pret kreditoriem 35,2 miljonu eiro jeb 0,1% apmērā no IKP, korekcija par otrā līmeņa pensiju shēmas līdzekļu nākotnes izmaksām 28,9 miljonu eiro jeb 0,1% apmērā no IKP, kā arī korekcija saistībā uz vispārējās valdības sektoru pārklasificēto valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību bilanci 6,1 miljona eiro jeb 0,02% apmērā no IKP.

SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA norādīja, ka valsts finanšu situācijas pasliktināšanās ir izrādījusies daudz mērenāka, nekā varēja prognozēt. To noteica vairāki faktori, tostarp, piemēram, ekonomikas elastīgums ļāva ierobežot lejupslīdi, tādēļ arī nodokļu ieņēmumos bija vērojams pārsteidzošs noturīgums. Savukārt sākotnējie palīdzības un atbalsta piešķīrumi bija pat ļoti taupīgi.

"To var norakstīt uz to, ka tā bija līdz šim Latvijai neierasta prakse. Tomēr līdz ar otro vilni atbalsts kļuvis dāsnāks, tādējādi izdevumi turpinās būtiski pārsniegt ieņēmumus un budžeta deficīts šogad būs ap 8%. Ir skaidrs, ka pašreizējo atbalsta vērienu valsts ilgtermiņā uzturēt nav spējīga un to nāksies ierobežot," uzsvēra Gašpuitis.

Viņš arī norādīja, ka atbalstu ļaus samazināt ekonomikas atgūšanās, kas pārliecinošāka kļūs gada otrajā pusē. Izaugsme gan joprojām būs pietiekami nevienmērīga, tāpēc valsts atbalsta pasākumi un papildus stimuls noteiktām nozarēm un sabiebrības grupām varētu būt nepieciešams arī krietni ilgāk.

"Tādēļ pagarinātam atbalstam, piemēram, saistībā ar nodokļu nomaksu būtu jākļūst daudz mērķētākam un balstītam izejas stratēģijā, kurai jābūt viegli izprotamai un pieejamai, ar ko varētu uzņēmēji un iedzīvotāji rēķināties," sacīja Gašpuitis.

Viņš minēja, ka, cerot uz vakcinācijas ieguvumiem un Eiropas atjaunošanas fondu stimuliem, ekonomikas izaugsme 2022.gadā paātrināsies, kas ļaus sākt budžeta deficīta un valsts parāda samazināšanu. 

Vienlaikus Gašpuitis minēja, ka tam nevajadzētu kļūt par pašmērķi, kaut būs nepieciešama liela politiskā apņēmība, lai to sāktu. 

"Nesen Starptautiskais valūtas fonds savā blogā uzsvēra nepieciešamību eirozonai turpināt izmantot fiskālo politiku, lai atveseļošanās laikā neatpaliktu no konkurentiem. Ātrāka atveseļošanās mazinās vidēja termiņa un ilgtermiņa kaitējumu ekonomikai un darba tirgum. Ir norādes, ka vairākas valstis, piemēram, Vācija, Nīderlande un Itālija, ekonomikas stimulēšanu plāno pastiprināt. Bet kurš par to visu maksās? Šāds jautājums parādīsies arvien biežāk un valstis, tostarp arī Latvija cer uz ekonomikas izaugsmi, bet neizvairīsies no ieņēmumu celšanas izvērtēšanas. Globāli izskan idejas par īslaicīgu ienākuma nodokļa palielinājumu atbilstoši tam, kas tika ieviests Vācijā pēc atkalapvienošanās. Izskan atbalsts ASV Valsts kases sekretāres priekšlikumam par vienotu nodokli starptautiskiem uzņēmumiem, kas papildinātu arī mūsu budžetu. Šie piedāvājumi situāciju neatrisinās, tādēļ meklējumi turpināsies," teica Gašpuitis.

Gadu iepriekš - 2019.gadā - Latvijas valsts budžetā, rēķinot atbilstoši EKS 2010 metodoloģijai, bija deficīts 171,7 miljonu eiro jeb 0,6% apmērā no IKP.


pievienota 7.-13.rindkopa

 

 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Piektdien Latviju turpinās šķērsot nokrišņu zona

Piektdien Latviju turpinās šķērsot nokrišņu zona, debesis klās mākoņi un teritorijas lielākajā daļā palaikam līs, bet pēcpusdienā no dienvidrietumiem debesis sāks skaidroties un arī nokrišņi mitēsies,...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas