Uz žurnālistu jautājumu, vai ministrei nav bažu, ka Skujiņš varētu nesaņemt piekļuvi valsts noslēpumam, Reizniece-Ozola norādīja, ka VID vadītāja amata konkursa komisijā darbojās ne tikai ministriju un uzņēmēju organizāciju pārstāvji, bet arī pārstāvji no drošības struktūrām. "Es paļaujos, ka amata konkursa komisija bez Skujiņa profesionālās atbilstības amatam vērtēja arī viņa atbilstību, lai saņemtu piekļuvi valsts noslēpumam. Ceru, ka šie aspekti ir vērtēti, bet priekšā vēl gaidāma padziļinātāka izpēte," teica Reizniece-Ozola.
Tāpat ministre atzina, ka Skujiņa lielās parādsaistības nav kavējošs faktors, lai viņu neapstiprinātu amatā. Skujiņa amatpersonas deklarācija liecina, ka, beidzot pildīt Latvijas Televīzijas valdes locekļa pienākumus 2016. gada aprīlī, viņa parādsaistības bija 217 730 eiro. Pēc Reiznieces-Ozolas sacītā, ja šādas parādsaistības būtu radušās riskantu apsvērumu vai neveiksmīgas uzņēmējdarbības rezultātā, tad tā būtu problēma, tomēr minētās parādsaistības ir saistītas ar ģimenes nekustamo īpašumu.
Arī Skujiņš pauda cerību, ka viņam nebūs problēmu ar pielaidi valsts noslēpumam, jo viņa rīcībā nav tādas informācijas, kas liegtu ieņemt VID vadītāja amatu.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Reizniece-Ozola VID ģenerāldirektora amatam virza Skujiņu.
Par Skujiņa iecelšanu VID vadītāja amatā vēl būs jālemj valdībai, bet pirms tam jāpanāk koalīcijas partiju atbalsts. Koalīcijas un uzņēmēju organizāciju pozitīva vērtējuma rezultātā, Ministru kabinets par Skujiņa iecelšanu VID vadītāja amatā varētu lemt nākamnedēļ, 12.jūnijā. Ja Skujiņš gūs nepieciešamo valdības atbalstu, viņš šajā amatā tiks iecelts uz pieciem gadiem.
bargais
Atslēdznieks