Ar konvencijas parakstīšanu valsts apliecina, ka tā atturēsies no tādu darbību veikšanas, kas ir pretrunā starptautiskajam līgumam. Pēc tam, kad starptautisks līgums ir parakstīts, to nepieciešams arī ratificēt Saeimā. Reirs aģentūrai LETA skaidroja, ka tagad Labklājības ministrija (LM) sagatavos likumprojektu, par kuru vēlāk lems Saeima.
Parakstot konvenciju, tai pievienota deklarācija, kurā Latvija paziņos, ka piemēros konvenciju atbilstoši Satversmē noteiktajiem principiem un noteikumiem.
Ministrs uzsvēra, ka ar šīs konvencijas ratificēšanu nevajadzētu kavēties. Viņš arī atgādināja, ka Latvija pēdējā no Eiropas Savienības (ES) valstīm, kas paraksta šo konvenciju, turklāt 13 ES valstis to jau ratificējušas.
Reirs norādīja, ka viņam ir liels gods parakstīt šo dokumentu, kas ir ļoti nopietns instruments, lai sasniegtu mērķus attiecībā uz vardarbības mazināšanu. Viņš arī pauda, ka Latvijā veikta nacionālās likumdošanas uzlabošana, kas nepieciešama, lai cīnītos pret vardarbību.
Taujāts, vai pārliecināts par Saeimas vairākuma atbalstu konvencijas ratificēšanai, Reirs pauda: "ticu, ka veselais saprāts uzvarēs".
Iepriekš Latvijā bija plašas diskusijas par pievienošanos konvencijai. Valdība pēc plašām diskusijām nolēma atbalstīt Stambulas konvencijas parakstīšanu ar atrunu. Atšķirīgi viedokļi šajā jautājumā bija LM un Tieslietu ministrijai (TM).
LM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā teikts, ka ar konvenciju tiek izveidots visaptverošs tiesiskais ietvars, lai pasargātu sievietes no vardarbības. Tiesiskais ietvars ir vērsts uz vardarbības pret sievietēm un meitenēm un vardarbības ģimenē novēršanu un izskaušanu, kā arī vainīgo sodīšanu par vardarbību. Pievienojoties Stambulas konvencijai, Latvijā būs vairāk instrumentu, lai aizsargātu personu cilvēktiesības dzīvot no vardarbības un spīdzināšanas brīvu dzīvi. Psihiski un fiziski veseli cilvēki, kuri nebaidās par savu un bērnu drošību mājās, pilnvērtīgi strādā, var paši nodrošināt savu dzīvi, tādā veidā sekmējot valsts kopējo attīstību un labklājību, uzsver LM.
Savukārt TM iesniegtajā informatīvajā ziņojumā ir atsauce uz veikto juridisko analīzi. Tajā apgalvots, ka Stambulas konvencija "klaji ignorē" gan Satversmes 112.pantā, gan starptautiskajos cilvēktiesību dokumentos garantētās vecāku tiesības bērnu izglītībā. Turklāt netiekot ņemta vērā arī vecāku reliģijas brīvība, kas ir nesaraujami saistīta ar tiesībām izglītot savus bērnus saskaņā ar savu reliģisko pārliecību un filozofiskajiem uzskatiem.
Vairākas Saeimas frakcijas vēl nav formulējušas galīgo viedokli par Stambulas konvencijas ratifikāciju, tomēr to varētu atbalstīt parlamenta vairākums.