Viņš stāstīja, ka reģionu slimnīcas pašlaik rīkojas saskaņā ar Veselības ministrijas (VM) rīkojumu, un katrs uzņemtais pacients tiek uzskatīts par Covid-19 pozitīvu. Attiecīgi darbiniekiem ir jālieto personīgie aizsarglīdzekļi.
Kalējs klāstīja, ka pilns personīgo aizsardzības līdzekļu komplekts maksā 15-20 eiro, un lielo reģionu slimnīcu uzņemšanas nodaļās ik dienu tiek uzņemti 100 vai vairāk pacientu. Ja tiek lietoti aizsarglīdzekļi pilnā komplektā, to slimnīcām varētu pietikt nedēļas vai divām, ja nepilnā - ilgākam laikam.
Vienlaikus slimnīcām nav skaidrs, kā tiks kompensēti aizsarglīdzekļiem iztērētie līdzekļi. Pēc viņa teiktā, ceturtā līmeņa slimnīcām VM solījusi tos kompensēt no valsts līdzekļiem, taču pārējo līmeņu slimnīcu izdevumi uzlikti uz pašvaldību pleciem.
Biedrības vadītājs arī noraidīja iepriekš paustos Veselības inspekcijas (VI) pārmetumus, ka reģionu slimnīcas nav gatavas Covid-19 pacientiem, norādot, kā pandēmijai nav gatava visa valsts. Arī Latvijas Pašvaldību savienības padomniece veselības un sociālajos jautājumos Ilze Rudzīte uzskata, ka iestādes reģionos strādā saskaņā ar valstī noteikto, atslogojot universitāšu un lielās reģionu slimnīcas.
Uz neskaidrībām par izmaksu kompensēšanu norādīja arī trešā līmeņa - Kuldīgas - slimnīcas valdes priekšsēdētājs Agris Rozenfelds. Neesot saprotams, vai un kā valsts kompensēs izdevumus aizsarglīdzekļiem, vai būs piemaksas darbiniekiem.
Nacionālā veselības dienesta (NVD) Stacionāro pakalpojumu nodaļas vadītāja Lelde Ģiga sēdē norādīja, ka slimnīcām ir jāapkopo izdevumi, un tos plānots kompensēt no līdzekļiem neparedzētajiem gadījumiem. Vairāki slimnīcu vadītāji gan pauda, ka informācija apkopošana ir sarežģīta, birokrātiska un novērš no citiem pienākumiem.
Savukārt Alūksnes slimnīcas vadītāja Maruta Kauliņa sēdē stāstīja, ka iestāde ir veikusi lielu halātu iepirkumu, sagādāti arī dezinfekcijas līdzekļi un respiratori. Pacientiem uzņemšanā tiek izsniegtas maskas. Ikdienā slimnīcas Uzņemšanas nodaļā nonāk vairāk nekā 30 pacientu, un daudzi no viņiem ir ar traumām.
Kā ziņots, NVD hospitalizācijas plāns nosaka, ka infekcijas slimību pacientus paredzēts nogādāt ārstēšanai tikai septiņās no Latvijā kopumā esošajām 24 neatliekamās medicīnas palīdzības ārstniecības iestādēm. Būtisks slimnīcu izvēles kritērijs ir infekcijas slimību nodaļas esamība. Šādas nodaļas ir tikai piecās pašvaldību ārstniecības iestādēs - Vidzemes, Daugavpils, Rēzeknes, Ziemeļkurzemes un Liepājas slimnīcās, kā arī divās valsts klīniskās universitātes slimnīcās - Latvijas Infektoloģijas centrā un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā. Pārējām iestādēm pēc plāna jāpilda vien universitāšu slimnīcu atbalsta funkcija, uzņemot pacientus, kuriem nav konstatēta saslimšana ar infekcijas slimību.
Iepriekš VI pārbaudēs secinājusi, ka otrā un trešā līmeņa slimnīcas reģionos nav gatavas jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 pacientu uzņemšanai.
Iestādes vadītāja Indra Dreika stāstīja, ka inspekcija ir izvērtējusi visu stacionāru gatavību Covid-19 pacientu uzņemšanai un gadījumiem, kad Covid-19 tiek konstatēts kādam no esošajiem pacientiem. Pēc viņas teiktā, iestādes Jelgavā, Valmierā, Jēkabpilī, Daugavpilī, Rēzeknē un Liepājā ir "vairāk vai mazāk gatavas", jo ir padomāts par šādu pacientu ceļu, izvietošanu, izolēšanu un ārstēšanu.
Savukārt otrā un trešā līmeņa slimnīcas nav gatavas Covid-19 pacientu uzņemšanai un ārstēšanai, un lielākā problēma ir tieši personāls, uzsvēra Dreika. Pēc viņas teiktā, darbiniekiem trūkst informācijas, zināšanu un izpratnes. Iestādēm ir sniegti ieteikumi, kā situāciju uzlabot, un vēlāk inspekcija plāno izvērtēt, vai padomi ņemti vērā.