Tā laikā raidījums sarīkoja fiktīvu modeļu atlases skati, uz kuru bija ieradušies vairāk nekā desmit vecāki kopā ar 7 līdz 12 gadu vecām atvasēm. Atlases uzdevums bija izvēlēties modeļus reklāmai, kas Dānijas, Norvēģijas un Somijas auditorijai reklamētu Zviedrijas akvaparkus. Sludinājumi ar uzaicinājumu pieteikties atlasei tika izvietoti Rīgas mikroautobusos, kā arī sludinājumu portālā ss.lv.
Par vienu filmēšanas dienu fiktīvās aģentūras pārstāvji vecākiem solīja 150 līdz 200 eiro atkarībā no filmēšanas laukumā pavadītā laika, savukārt par vienu izskata korekciju – 200 eiro.
Kopumā uz atlasi tika pieteikti aptuveni 100 bērni. Uz sarunu raidījums savukārt bija aicinājis pirmo 13 bērnu vecākus, un tās laikā vecākiem bija jāatbild uz aptuveni 10 intervijas jautājumiem, kādām korekcijām piekristu vecāki bērna izskatā, ja klients tās vēlēsies.
Korekciju sarakstā bija solārijs, bronzeris, zobu balināšana, meikaps, matu griešana, krāsošana, to pieaudzēšana, dredi, mākslīgo nagu pielikšana, krāsaino lēcu ievietošana, notievēšana, svara pieaudzēšana, pīrsings nabā, ausīs, kā arī botulīna injekcijas lūpu formu maiņai.
Nevienam no vecākiem nebija iebildumu, ka viņa bērnam varētu balināt zobus, ielikt lēcas vai pielikt mākslīgos nagus. Daudzi bija ar mieru arī solārijam vai bronzerim, kā arī matu pārkrāsošanai vai to mainīšanai. Ja kāds tomēr šaubījās, tad 200 eiro šaubas kliedēja.
Botulīnas injekcijām bērna sejā gan apmēram puse no vecākiem teica kategorisku nē, taču otra puse uz to bija pierunājama. Jāatzīmē gan, ka kopējā summa, kas tiktu vecākam par vienu filmēšanu un vienu korekciju būtu apmēram 400 eiro, kas tikai nedaudz pārsniedz minimālo algu valstī.
Raidījuma dalībnieki, - modeļu biznesa pārstāvis Gints Bude, kā arī uzņēmēja un vairāk skaistumkonkursu dalībniece Marika Ģederte norādīja, ka šobrīd Latvijā modeļu biznesā bērnu izskats netiek koriģēts un satraukties par to nevajadzētu. Taču tas, ka vecāki uz ko tādu ir gatavi, liecina viņu vēlmēm "pakāpties" uz bērnu rēķina, iespējams, tādā veidā realizējot paša neīstenoto sapni, vai arī tīri finansiāli risināt kāda problēmas, pauda Rīgas bērnu slimnīcas ārste psihoterapeite Gunta Andžāne, un tas neesot pieņemami.
Raidījums arī atklāja, ka, lai arī likums un valdības noteikumi formāli aizsargā bērnus pret izmantošanu, normatīvo aktu punkti ir izplūduši, un, piemēram, pastāv šaubas, vai vecākus maz varētu sodīt arī tad, ja viņi ļautu bērna sejā injicēt botulīnu. Noteikumi prasa pierādīt, ka tādā veidā tiek nodarīts kaitējums bērna veselībai vai tikumībai, kas savukārt ir definējami plaši jēdzieni.
Likumu nepilnības pirms vairāk nekā četriem gadiem jau apliecināja gadījums, kad bērnu operas reklāmā tika izmantots reāls mazgadīgs zēns puskailā izskatā. Policija lietu izbeidza, jo Latvijā neatrada speciālistus, kas varētu izšķirt strīdu – tā ir pornogrāfija vai māksla. Bude uzskata, ka toreiz reklāmas veidotāji bija aizgājuši par tālu un kādam par to tomēr bija jāsaņem sods - ja neatradās speciālisti Latvijā, konkrēto materiālu varēja nosūtīt uz Zviedriju.