Par to, cik bīstams var būt nepareizi uzglabāts amonija nitrāts, pasaule kārtējo reizi pārliecinājās augustā, kad Libānas galvaspilsētā Beirūtā nogranda sprādziens ostas noliktavā. Eksplozija nogalināja vairāk nekā 200 cilvēku, ievainoja vairāk nekā 6000, atstāja bez mājām aptuveni 300 000, pilsētai nodarīja postījumus, mērāmus miljardos ASV dolāru.
Pie spēcīgā sprādziena bija vainojams amonija nitrāts, ko pirms sešiem gadiem Libānas varasiestādes konfiscēja no pamesta kuģa. Nav pateikts, vai noliktavā glabājās 2750 tonnas tīra amonija nitrāta vai arī tie bija minerālmēsli, kuriem tik viegli sprāgt nevajadzētu.
Latvijā amonija nitrāta apjomi tā sprādzienbīstamības dēļ tiek īpaši kontrolēti. No sešiem paaugstināta riska objektiem, kuros uzglabā amonija nitrātu lielos apjomos, tikai vienā tas vajadzīgs spridzināšanas darbiem. Pārējie pieci ir saistīti ar mēslojumu biznesu.
Tomēr, kā atklājies pēdējos mēnešos, ir uzņēmumi, kas pārkrauj minerālmēslus lielos apjomos bez vajadzīgajām atļaujām. Kāds aculiecinieks LTV raidījumam de facto atsūtīja bildes no teritorijas Jelgavā, Bauskas ielā 2, kur 500 kilogramu maisos zem klajas debess sakrauti amonija nitrāta minerālmēsli.
VVD raidījumam apliecināja, ka tie šajā teritorijā nedrīkstētu atrasties.
Teritorijā saimnieko lauksaimnieku kooperatīvs VAKS. Taču tam nav B kategorijas piesārņojošās darbības atļaujas darbam ar amonija nitrāta mēslojumu šajā adresē. Pēc VVD darbinieku vizītes pagājušajā nedēļā, uzņēmums apņēmies atļauju nokārtot.
“Mēs esam nesen tur, divus mēnešus Jelgavā. Mums ir šī B kategorija, bet jāsaka, tā ir arī mūsu kļūda, mēs nebijām pamanījuši, ka tur nav iekšā minēta šo slāpekli saturošo mēslu uzglabāšana. Mēs tagad kārtojam to atļauju. Visticamāk, tā tuvākajā laikā arī būs,” skaidro VAKS valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons. Kooperatīvs sola drīzumā mēslojumu nogādāt lauksaimniekiem.
Minerālmēslu kaudzes teritorijā bija pārāk lielas, tādēļ VVD deva divas nedēļas to izvešanai. Dienesta Zemgales reģionālās pārvaldes direktors Hardijs Verbelis stāsta, ka uzņēmums ne tikai uzglabājis amonija nitrātu saturošu mēslojumu bez atļaujas, bet arī pārsniedzis Ministru kabineta noteikumos pieļauto apjomu, ko drīkst turēt bez īpašas rūpniecisko avāriju novēršanas programmas.
“Šajā gadījumā uzņēmumam nebija nekāda veida atļaujas. Vienīgais tas, ka viņi bija sadalījuši šo daudzumu divās praktiski vienādās daļās - pa tūkstoš tonnām katrā dzelzceļa sliežu pusē. Teritorija tomēr tā ir viena, objekts ir viens,” pauž Verbelis.
Pagaidām nekādu sodu VAKS nav saņēmis. VVD vērtēs, kā uzņēmums izpilda prasības, bet Verbelis domā, ka “bez soda arī neiztiks”.
Cits uzņēmums Liepājā CTEX, kas uzglabā un jauc minerālmēslus, nav tik pretimnākošs VVD inspektoriem. Teritorijā Grīzupes ielā 8 agrāk saimniekoja uzņēmums NPK Expert, kuram maijā pasludināja maksātnespēju. Kad VVD septembra sākumā ieradās pārbaudīt, vai kompānija ir atbrīvojusi teritoriju no amonija nitrāta minerālmēsliem, viņi atklāja, ka te biznesu nu jau bez atļaujas turpina CTEX.
“Amonija nitrāts, ko mēs konstatējām šajā uzņēmumā, bija sapakots 500 kg iepakojumos. Šādā veidā, kādā viela ir tur nogādāta, tā tiek jaukta vēl ar citiem minerālmēsliem. Šajā vielā 98,5%, pēc tiem dokumentiem, kas mums ir, ir tieši amonija nitrāts,” stāsta VVD Liepājas reģionālās vides pārvaldes direktors Ruslans Pečulis.
VVD darbinieki lika minerālmēslus izvest, taču uzņēmums atteicies to darīt. “Viņi apgalvoja, ka viņi to nespēj izdarīt. Bija jūtama arī nevēlēšanās, jo uzņēmums apgalvoja, ka viņi ir noslēguši dažādus līgumus, kurus viņiem ir jāizpilda,” atceras Pečulis.
Septembra beigās dienests izdeva rīkojumu par CTEX iekārtu apturēšanu. Nedēļu vēlāk inspektori gāja pārbaudē, bet apsargs viņus iekšā neesot laidis. Ražotnē VVD darbinieki iekļuva tikai ar Valsts policijas palīdzību. Tur viņi piefiksēja, ka ražotnē aizvien notiek minerālmēslu jaukšana un fasēšana.
Uzņēmuma CTEX vadītājs Ģirts Cēlājs šajā biznesā nav pirmo dienu. Cēlājs vadīja arī iepriekšējo ražotni šajā adresē NPK Expert, kas bankrotēja ar pusmiljonu eiro nodokļu parādu.
Cēlājs atzīst, ka “tehniski CTEX ir pārkāpis” noteikumus, taču skaidro, ka minerālmēslu ražošana notikusi, jo atļauja ir izsniegta konkrētai adresei un CTEX ir vienīgā kompānija, kas šīs prasības tur var izpildīt.
Viņš apgalvo, ka VVD lēmumu uzņēmums uzreiz nebija saņēmis, bet nu jau amonija nitrāta mēslojums esot izvests. Taču Cēlājs uzskata, ka iestādes prasības ir pārāk stingras, ņemot vērā, ka minerālmēsli izturējuši detonācijas pārbaudi.
“Pat redzot nedaudz absurdo VVD vēlmi apturēt iekārtas, ar kurām var safasēt minerālmēslus, kas viņus padara mazāk bīstamus, esam tos safasējuši un izveduši. Mēs neesam gājuši uz atvērtu cīņu vai juridisku kašķi ar VVD, pat redzot, ka tas lēmums ir absurds,” saka Cēlājs.
Pēc viņa teiktā, uzņēmums ķīmiskās vielas izvedis ātrāk nekā VVD prasīja, tādēļ uzskata, ka nekāds sods CTEX nebūtu piemērojams.
VVD informēja, ka pret CTEX sāktas administratīvās lietas gan par strādāšanu bez attiecīgās atļaujas, par ko var piespriest naudas sodu līdz 2900 eiro, gan par amatpersonas darba traucēšanu, par ko draud sods juridiskajai personai līdz 14 000 eiro.
Uzņēmējs skaidro, ka CTEX pašlaik strādā pie tā, lai pārņemtu agrākā ražotnes īpašnieka piesārņojošās darbības atļauju.