Vienlaikus, eksperta ieskatā, ir būtiski nodrošināt attiecīgu atalgojumu ģimenes ārstiem, lai saglabātu viņu motivētību, jo tieši ģimenes ārsti ir tie, kuri var palīdzēt izsekot, testēt un mazināt Covid-19 izplatību vietējā līmenī, nepieļaujot, ka jaunais koronavīruss nonāk līdz slimnīcām.
Pēc Tirēna domām, tieši ģimenes ārstu loma Covid-19 izplatības mazināšanā varētu būt pat svarīgāka nekā slimnīcās strādājošo.
Viņš tostarp norāda, ka ģimenes ārsti arī var sadarboties ar mācību iestādēm un palīdzēt skolu ārstniecības personām.
"Netestējot un nezinot, cik cilvēku ir inficējušies, - viss tiek atstāts mediķu rokās," sacīja Tirēns, skaidrojot, ka tas notika februārī, kad, vēl nezinot neko par šo vīrusu, tika uzsākta slimnīcu resursu stiprināšana. "Bet šādi cīnīties ar pandēmiju nav iespējams," uzsver eksperts un piebilst, ka tas ir jādara jau pirms slimnīcām.
Tagad ir zināms, ka ar Covid-19 ir jācīnās, testējot, atklājot un izolējot inficēšanās gadījumus. Tādējādi ir iespējams ne tikai uzzināt, cik ir inficējušies, bet arī prognozēt, kas notiks pēc aptuveni trīs līdz četrām nedēļām, un attiecīgi sagatavoties, apgalvo PVO pārstāvis.
Raugoties ilgtermiņā, Tirēns atzīmēja, ka Covid-19 pandēmija vairs nesagādās problēmas tad, kad tās dēļ ieviestie epidemioloģiskās drošības pasākumi tiks pilnībā integrēti ikdienas dzīvē. Tomēr, pēc eksperta domām, tam būtu nepieciešamas krasas izmaiņas sabiedrībā. "Pandēmija joprojām pastāvēs, bet tā tiks kontrolēta līdzīgi kā gripas gadījumā," prognozē Tirēns.
Pēc PVO pārstāvja paustā, kopš Covid-19 parādīšanās var novērot, ka cilvēki arvien mazāk izvēlas paspiest roku, kad sasveicinās, kā arī vairāk apsver nepieciešamību izmantot sabiedrisko transportu.
Viņa ieskatā, tostarp būtu jāņem vērā, ka Rietumu sabiedrībā ir būtiski redzēt cilvēku sejas. "Arī iepriekš ikdienā mēs nelietojām maskas, tāpēc cilvēkiem ir nepieciešams iemesls tās valkāt, jo tās nav pārāk ērtas - tajās ir karsti un caur tām var būt grūti elpot," skaidroja Tirēns. Tajā pašā laikā, citviet pasaulē, piemēram, Āzijā, cilvēki jau iepriekš valkāja maskas, tāpēc Rietumos būs nepieciešams ilgāks laiks, lai pierastu pie šīs normas, atzīmē eksperts.
"Bet tai būtu jābūt drīzāk paša cilvēka iniciatīvai, intuitīvi sajūtot, ka tas ir nepieciešams, piemēram, ceļojot sabiedriskajā transportā," sacīja Tirēns. Pat neseni pētījumi liecina, ka sabiedriskajā transportā inficēšanās risks ir īpaši augsts, jo sevišķi gadījumos, kad ceļotāji ilglaicīgi atrodas viens otram blakus, sacīja PVO pārstāvis.
Jau ziņots, ka, diskutējot par Covid-19 ierobežojumu mīkstināšanu augusta vidū, veselības ministre Ilze Viņķele (AP) argumentēja, ka ierobežojumi būtu jāatvieglo, jo jau patlaban ir vērojamas iezīmes tam, ka iedzīvotāji arvien mazāk ievēro noteiktos ierobežojumus. "Mēs nedrīkstam veicināt spīta veidošanos," piebilda ministre.