Lēmuma pieņemšanu vēl kutelīgāku padara fakts, ka interneta vietne ar šo datubāzi jau pāris nedēļu ir pieejama sabiedrībai, kurai ir visas iespējas iepazīties ar tās potenciāli eksplozīvo saturu: izsakoties ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera vārdiem, "portāls reģistrēts ārzemēs, tāpēc tā aizvēršana nav tik vienkārša". Turklāt līdzšinējais ģenerālprokurors līdz ar vienu no šī amata kandidātiem un Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadību ir starp tām personām, uz kurām sabiedrības uzmanību jau piesaistījušais vietnes saturs – tā pašlaik lasīta vairāk nekā 30 000 reižu – met vistumšāko aizdomu ēnu.
Kur likt 250 000 e-pasta vēstuļu?
Nacionālās drošības padomes sastāvā reizē ar Valsts prezidentu, Saeimas priekšsēdētāju un Ministru prezidentu ir Saeimas Nacionālās drošības un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju priekšsēdētāji, kā arī aizsardzības, ārlietu un iekšlietu ministri. Ģenerālprokuroram ir tiesības padomes sēdēs piedalīties pēc saviem ieskatiem, bet valsts drošības iestāžu vadītājus uz padomes sēdēm var uzaicināt ar padomdevēju funkcijām.
Nacionālās drošības padomes funkcijas likumā ir izplūdušas: tās vienīgais konkrētais uzdevums ir iesniegt Saeimai priekšlikumus par SAB direktora iecelšanu amatā un atbrīvošanu no amata, bet papildus tam tā vienīgi "saskaņo augstāko valsts institūciju un amatpersonu īstenotu vienotu valsts politiku nacionālās drošības jomā un izskata tās pilnveidošanas gaitu un problēmas", kā arī "izskata likumā noteiktos ar nacionālo drošību saistītos plānus un koncepcijas".
Taču pašlaik tieši Nacionālajai drošības padomei jāizlemj, kurai tiesībsargājošajai iestādei un ar kādiem ieteikumiem nodot padomes saņemto datu nesēju ar jau pieminēto ceturtdaļmiljonu elektroniskā pasta vēstuļu, kurā, pēc visa spriežot, atšķirībā no interneta vietnē www.prokuratura.info publiskotā varianta ir atrodami arī sarakstei pievienotie dokumenti, attēli un citi faili.
Spriežot pēc saturiskām līdzībām, atsevišķas vēstules no šīs datubāzes atklātībā ir nonākušas jau pirms diviem gadiem, un papildu slogu Nacionālajai drošības padomei uzliek gan apstāklis, ka šajā laikā tiesībsargājošās iestādes ar dažādiem argumentiem izvairījušās no vēstulēs aprakstīto faktu izmeklēšanas pēc būtības, gan arī tas, ka šie fakti met tumšu ēnu vismaz uz divām no personām, kurām ir tiesības piedalīties Nacionālās drošības padomes sēdēs, – ģenerālprokuroru Kalnmeieru un nu jau arī SAB direktoru Jāni Maizīti.
126 miljoni eiro
Ceturtdaļmiljons elektroniskā pasta vēstuļu, kuru autoru un pieminēto personu vidū ir tādi ļaudis kā "arestētās mantas glabātājs", Šveices advokāts Rūdolfs Meroni, viņa kompanjoni un rīkojumu pildītāji, tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji un politiķi, var slēpt visdažādākos pārsteigumus, taču to izvētīšanai nepieciešams laiks. Pašlaik lielāko vērību sociālajos tīklos ir piesaistījušas tās datubāzes vēstules, kas sniedz jaunus faktus par vienu no vislielākajām valsts nozagšanas shēmām mūsdienu Latvijas vēsturē.
Runa ir par Dienas pirmoreiz pirms diviem gadiem – 2018. gada martā – detalizēti aprakstīto, publiski pēcāk bieži apšaubīto darījumu, kura ietvaros 2015. gada rudenī a/s Ventspils nafta faktiski kontrolējušās Vitol grupas rīcībā nonāca jau 93,24% šī nozīmīgā loģistikas uzņēmuma akciju. Kopš pagājušā gada decembra šādas Ventspils naftas vairs nav – tā ir pārdēvēta par Latvijas kuģniecību, un Lursoft datubāzē atrodams ieraksts, ka uzņēmuma patiesos labuma guvējus neesot iespējams noskaidrot.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 7. maija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Sergejs P.
ta nu gan
>:-)