Tāpat viņa informēja, ka vēl vienam komersantam 2020.gada janvārī PTAC apturējis licences darbību uz laiku līdz sešiem mēnešiem, komersantam nespējot izpildīt normatīvos noteiktās prasības.
"Protams, mums nav tiesību oficiāli prasīt komersantiem skaidrojumu par viņu rīcības motīviem, taču tā ka lielākā daļā no viņiem bija mazās sabiedrības, tad pirmšķietami iepriekšējos periodos vērojamais klientu skaita samazinājums un normatīvos ietvertais kredīta kopējo izmaksu jaunais ierobežojums un no otras puses uzraudzības gada nodevas maksas palielinājums varētu būt nesavienojami jēdzieni uzņēmējdarbības turpināšanai," atzina Zarāne.
Viņa arī uzsvēra, ka daudz plašāka informācija par Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumu ietekmi uz nebanku kredīta devējiem PTAC rīcībā būs tikai pēc 2020.gada 1.marta, kad PTAC sāks apkopot rezultātus par nebanku kreditēšanas tirgus darbības rādītājiem 2019.gada otrajā pusgadā. "Tikai pēc šo rezultātu apkopošanas būs skaidrs, vai nebanku kredīta devējiem ir samazinājies klientu skaits un izsniegto kredītu apmēri," sacīja Zarāne.
Tajā pašā laikā viņa norādīja, ka pieņemtie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kā arī grozījumi Ministru kabineta noteikumos par speciālo atļauju jeb licenci patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai, ar kuriem no 2020.gada 1.janvāra no 14 225 eiro līdz 55 000 eiro gadā ir palielināta valsts nodeva par patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēja uzraudzību, jau ir atstājuši ietekmi uz nebanku kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju skaitu, proti, tas ir samazinājies. "Virkne komersantu 2019.gadā paši atteicās no speciālās atļaujas un izvēlējās neturpināt patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu. Īpaši tas attiecas uz maziem uzņēmumiem," sacīja Zarāne.
Tāpat PTAC pārstāve arī atzīmēja, ka pagājušā gada otrajā pusgadā centrs saņēma virkni patērētāju iesniegumu, sūdzību un lūgumus pēc konsultācijām, kurās patērētāji norādīja uz, viņuprāt, pirmšķietami konstatētajiem pārkāpumiem, galvenokārt saistībā ar kredīta kopējo izmaksu ierobežojumiem un patērētāju maksātspējas vērtēšanu.
Zarāne informēja, ka PTAC visa 2019.gada laikā īstenoja uzraudzības projektu, veicot klātienes pārbaudes komersantu birojos. Pārbaudes veiktas, lai pārbaudītu komersantu īstenoto komercpraksi - kā tiek izvērtēta patērētāju spēja atmaksāt aizdevumu pirms tiek pieņemts lēmums par aizdevuma piešķiršanu. Būtiskākās grūtības, kas tika saskatītas šī projekta ietvaros 2019.gadā, bija pakāpeniskās datu apmaiņas starp tirgus dalībniekiem ieviešana, izmantojot kredītinformācijas biroju institūciju, tostarp sākotnēji tās bija nepilnīgās datu bāzes, bet vēlāk - tas, cik bieži apmainīties ar ziņām un kā atspoguļot datubāzēs specifiskus kreditēšanas produktus, piemēram, kredītlīnijas.
"Lai situāciju uzlabotu, pašlaik Ekonomikas ministrija ar iesaistītām institūcijām un tirgus dalībniekiem strādā pie jaunu noteikumu projekta, kas noteiks informācijas apmaiņas apmēru un regularitāti," uzsvēra Zarāne.
Savukārt attiecībā uz kredīta kopējo izmaksu ierobežojumiem, pēc PTAC pārstāves teiktā, patērētāji lielākoties saskaras ar komersantu vēlmi pelnīt uz veco līgumu rēķina, kā arī pieprasot patērētājiem papildu maksas par pakalpojumiem, kas, vadoties no komersantu viedokļa, nebūtu saistāmas ar kreditēšanas līgumu, piemēram, kreditēšanas līgumā noteikts, ka kredīts izmaksājams septiņu dienu laikā no līguma noslēgšanas brīža, taču, ja patērētājs vēlas saņemt naudu nekavējoši, viņam par to tiek prasīts samaksāt atsevišķu komisiju, kā par atsevišķu pakalpojumu. "PTAC šobrīd vērtē attiecīgās darbības likumību," pavēstīja Zarāne.
Tāpēc PTAC pārstāve atkārtoti aicināja patērētājus ne tikai izvērtēt, vai aizdevums patiešām ir nepieciešams, bet arī noskaidrot, kurš no piedāvātajiem kredītu veidiem ir visatbilstošākais, kā arī rūpīgi iepazīties ar visiem kredīta saņemšanas un atmaksas nosacījumiem.
Zarāne atzīmēja, ka no 2019.gada 1.jūlija Patērētāju tiesību aizsardzības likumā ir noteikts jauns kredīta kopējo izmaksu ierobežojums - 0,07% dienā no izsniegtās aizdevuma summas. Pēc PTAC veiktā aprēķina, vispārīgā gadījumā, lai kredīta devēji nodrošinātu likumā noteiktā ierobežojuma izpildi, jaunos īstermiņa kredītu līgumos ar atmaksu līdz 30 dienām aizņēmuma procentu likmei par aizdevuma izmantošanu nevajadzētu pārsniegt 25,5% gadā, bet gada procentu likmei - 28,8%, savukārt kredītiem ar aizdevuma atmaksas grafiku un kredītlīnijām, kurās noteikts minimālais maksājums, un grafiku izveidošanā tiek piemērota annuitātes metode, aizņēmuma procentu likmei par aizdevuma izmantošanu nevajadzētu pārsniegt 44% gadā, bet gada procentu likmei - 60%.
Savukārt Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš aģentūrai LETA norādīja, ka daļa uzņēmumu, kas vairs neturpina darbu, meklē iespējas pārdot kredītportfeli.
"Šobrīd redzam indikācijas, ka vairāki tirgus dalībnieki aktīvi meklē iespēju apvienoties ar citiem uzņēmumiem, jo pieņemtajās prasībās izmaksu pieaugums ir nepamatoti lielāks, nekā valstī noteiktā pieļaujamā pakalpojuma cena. Tas ilgtermiņā mazinās finanšu pieejamību iedzīvotājiem, īpaši, ja nepieciešami nelieli aizdevumi uz īsiem termiņiem. Turklāt esošā situācija būtiski mazinās konkurenci finanšu pakalpojumu tirgū. Prognozēju, ka nākamais vilnis uzņēmumu darbības izbeigšanā būs decembra beigās, kad būs jāveic 55 000 eiro ikgadējie licenču maksājumi, kas tika palielināti gandrīz četras reizes," teica Āboltiņš.
Asociācijā arī norādīja, ka šogad darbību izbeiguši 11,3% no kopējā uzņēmumu skaita, tāpēc tās biedri aicina Ekonomikas ministriju veikt visaptverošu analīzi par pēdējo piecu gadu laikā pieņemto regulējumu, lai izvērtētu izmaiņu ietekmi gan uz patērētāju un finanšu pieejamību, gan arī uz nozari.
Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija apvieno ārpus banku sektora esošus uzņēmumus, kas iedzīvotājiem Latvijā sniedz finanšu pakalpojumus.