Prokuratūras preses sekretāre Aiga Šēnberga, neatklājot personu vārdus, norādīja, ka apsūdzības uzrādītas pēc Krimināllikuma panta par dokumenta viltošanu un izmantošanu. Savukārt Lindermans apstiprināja, ka apsūdzība uzrādīta viņam un viņa palīdzei.
Apsūdzētajiem draud brīvības atņemšana līdz trim gadiem vai piespiedu darbs, vai naudas sods.
Lindermans to vērtēja ka "politisko uzbraucienu" un saistīja ar pašvaldību vēlēšanu tuvumu. Viņš atgādināja, ka šis kriminālprocess tika izbeigts, taču neilgi pirms pašvaldību vēlēšanām izmeklēšana atjaunota. Lindermans pauda viedokli, ka šāds solis liecina par "psiholoģisko spiedienu" uz partijas biedriem un viņu atbalstītājiem, vienlaikus uzsverot, ka partija vēlēšanās startēs visās pašvaldībās, kur tā jau ir reģistrēta.
Tāpat Lindermans pauda pārliecību, ka lietas iznākums viņam būs labvēlīgs.
Ja tiesa Lindermanu atzīs par vainīgu, tad viņš nevarēs kandidēt vēlēšanās. Lindermans arī cer kļūt par Latvijas pilsoni un patlaban tiesājas ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi (PMLP) par viņa naturalizācijas procesu. Lindermans iepriekš iesniedza tiesā prasību saistībā ar PMLP 2010.gada vasarā pieņemto lēmumu atteikt skatīt viņa iesniegumu par uzņemšanu Latvijas pilsonībā. Pašlaik lieta atrodas Augstākās tiesas Senātā.
Jau ziņots, ka Ģenerālprokuratūra februārī atcēla Drošības policijas lēmumu, ar kuru izbeigts kriminālprocess par krievu valodas referenduma organizētāja Vladimira Lindermana iepriekšējās partijas 13.janvāra kustība reģistrēšanu Uzņēmuma reģistrā (UR).
Prokurors atzinis, ka lēmums par lietas izbeigšanu pieņemts nelikumīgi. Tas nozīmē, ka prokurors atjaunoja pirmstiesas procesu un lietu nosūtīja Drošības policijai izmeklēšanas turpināšanai.
Drošības policija (DP) pērnā gada nogalē izbeidza kriminālprocesu par viltotu dokumentu iesniegšanu partijas 13.janvāra kustība reģistrēšanai Uzņēmuma reģistrā (UR). UR savukārt lūdza ģenerālprokuratūru izvērtēt kriminālprocesa izbeigšanas likumību un pamatotību.
DP iepriekš veiktajā izmeklēšanā tika noskaidrots, ka personu rīcība nevar tikt atzīta par krimināli sodāmu, jo minētais dokuments nav viltots, bet tajā ir nepatiesas ziņas, un personu rīcība nav uzskatāma par viltota dokumenta izmantošanu pazīmju trūkuma dēļ. Tāpēc pagājušā gada decembrī DP kriminālprocesu izbeidza, jo nodarījumā nav nozieguma sastāva.
Vienlaicīgi izmeklēšanā bija konstatēts administratīvais pārkāpums, proti, nepatiesu ziņu un dokumentu sniegšana UR, tāpēc DP materiālus administratīvā pārkāpuma protokola noformēšanai nosūtīja Valsts policijai (VP). VP policija noformēja administratīvā pārkāpuma protokolu un lietu nosūtīja Rīgas pilsētas Centra rajona tiesai, kura to trūkumu novēršanai atdeva atpakaļ VP.
VP gan 15.janvārī pieņēma lēmumu par lietas izbeigšanu, jo minētais administratīvais pārkāpums izdarīts 2009.gada decembrī, kad bija spēkā vecā Administratīvā pārkāpumu kodeksa redakcija par nepatiesu ziņu sniegšanu UR. Savukārt šobrīd minētā pārkāpuma redakcija kodeksā ir grozīta, kas stājās spēkā ar 2013.gada 1.janvāri.
Partija 13.janvāra kustība nodibināta 2009.gada septembrī, bet vairākus mēnešus to neizdevās oficiāli reģistrēt.
2009.gada decembra beigās DP sāka kriminālprocesu saistībā ar partijas dibinātāju nesekmīgajiem mēģinājumiem reģistrēt savu politisko organizāciju, iesniedzot UR it kā fiktīvu partijas dibinātāju sapulces otrā sasaukuma protokolu. Tomēr jau 2010.gada janvārī UR oficiāli reģistrēja 13.janvāra kustību.
Pērn vasarā 13.janvāra kustībai pievienojās arī Lindermana domubiedrs Jevgēņijs Osipovs ar saviem atbalstītājiem, un partijas nosaukums tika mainīts uz Par dzimto valodu.
Pēc iepriekšminētās prokuratūras iejaukšanās un izmeklēšanas turpināšanas DP šogad lūdza prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret partijas 13.janvāra kustība dibinātājiem par viltotu dokumentu iesniegšanu Uzņēmumu reģistram.
Drošības policija ir konstatējusi, ka normatīvo aktu nepilnības politisko partiju dibināšanas procesā apzināti izmanto radikāli orientētas organizācijas un personas. Piemēram, 2012.gada 8.decembrī Daugavpilī notika pasākums, kura mērķis bija pieteikt jaunas partijas Gods un kārtība dibināšanu. Līdzīgi kā partijas 13.janvāra kustība dibināšanā, arī partijas Gods un kārtība dibināšanas sapulcē nepiedalījās Politisko partiju likumā noteiktais dibinātāju skaits, taču, neskatoties uz to, formāli tika pieņemta partijas programma un statūti, kā arī ievēlēta valde, aģentūra LETA noskaidroja DP.