SestDiena raksta tapšanas gaitā sarunājāt ar nozares profesionāļiem Aini Briču, Jāni Prižavoitu un Uldi Šmitu, kuri starp stāstiem par nozari komentēja arī Gaismas pils tīrītāju profesionalitāti.
Bažas par drošību un profesionalitāti
SestDienas uzrunātie industriālie alpīnisti par darba izmaksām runā nelabprāt, uzsverot, ka cenu nosaka ļoti daudzi faktori. Pārsvarā tas tomēr atkarīgs no patērētā laika un cilvēkresursiem, kā arī objekta sarežģītības. Jumta tīrīšanas cena svārstās no dažiem desmitiem centu līdz pat pāris eiro kvadrātmetrā (vidējā tirgus cena ir ap 1,4 eiro). Savukārt, piemēram, tādas celtnes kā Panorama Plaza spodrināšanas izmaksas svārstās no 1,50 līdz 2,50 eiro kvadrātmetrā. Vienas mājas tīrīšana prasa divas trīs nedēļas ilgu darbu, tas esot atkarīgs no alpīnista darba ātruma. Šo daudzdzīvokļu namu tīrīšanai netiek izmantots tur esošais pacēlājs, jo dažreiz tas mēdz nestrādāt. "Tīrām ar virvēm, spainītis ar mazgāšanas šķidrumu karājas blakus," darbu debesskrāpjos iezīmē Jānis. Pēc viņa teiktā, ar logu mazgāšanu neko dižu nopelnīt gan nevar, jo šajā jomā ir liela konkurence un nav "patīkamas cenas". "Vairāk sanāk skriet un darīt, nevis nopelnīt," viņš piebilst.
Citādi ir ar Gaismas pils tīrīšanu, jo šajā objektā nepieciešamas īpašas tehnoloģijas un arī mazgājamās virsmas laukums ir iespaidīgs. Tādējādi tas būtu rentabls pasākums, uzskata Jānis, kura vadītais uzņēmums Falkors piedāvāja šo darbu paveikt par nepilniem 4000 eiro dārgāk nekā konkursa uzvarētājs – higiēnas preču uzņēmums RemRoks un Vācijā bāzēta nanotehnoloģiju firma Alfa Vita Life Science GmBH. Par iepirkumu komisijas kompetenci un uzvarētāju atbilstību no malas grūti spriest, tomēr nopietnas bažas raisa ne vien medijos jau plaši apšaubītā Nacionālās bibliotēkas ēkas tīrīšanas līdzekļu izcelsme un darbu izmaksas, bet arī alpīnistu izmantotais inventārs. Jomas profesionāļiem neesot izprotams, kā Kultūras ministrija šo pilnsabiedrību "izlaida cauri". "Viens ir maziņš sadzīves tīrīšanas līdzekļu tirgotājs, un otrs ir nezināms vācu uzņēmums. Bet atlasē vajadzēja uzrādīt arī darbu pieredzi, kuras šiem uzņēmumiem nav," uzsver aiz strīpas palikušā uzņēmuma pārstāvis Jānis.
Taču neskaidrības ir arī citiem nozares pārstāvjiem, un Ava lpina īpašnieks Ainis pat norāda uz vairākiem drošības pārkāpumiem. Piemēram, industriālie alpīnisti Gaismas pilī strādā tikai ar vienu virvi, kas esot ļoti rupjš drošības pārkāpums, strādājot augstumā. Ja virsmas slīpums ir lielāks par 15 grādiem, par primāro drošību nevar kalpot stabils pamats zem kājām un ir jābūt divām virvēm – vienai pamata un otrai drošības virvei.
Ja ar šādu inventāru, izmantojot tikai vienu virvi, tiek mazgāta arī ēkas spice, "tā ir pašnāvība", vēl piebilst Jānis. Tāpat publiski pieejamos videomateriālos redzams, ka uz jumta asās malas netiek izmantots virvju protektors jeb aizsargs, kas neļauj pārrīvēt virvi, un tiek izmantota arī šunta, kas nav paredzēta darbam augstumā, bet ir sporta kāpšanas inventārs, un ne tikai starptautiskā alpīnisma asociācija IRATA, bet arī šīs ierīces ražotājs Petzl atzinis to par bīstamu industriālā alpīnisma darbos. "Puiši darbojas tikai ar vienu virvi un bez protektoriem… Rodas nopietns jautājums par darba drošības noteikumu ievērošanu. Rodas arī jautājums par darbinieku kvalifikāciju un to, vai inventārs ir marķēts un pārbaudīts," bažas pauž Ainis.
Abi pieredzējušie alpīnisti tāpat uzsver, ka neesot īsti prātīgi Gaismas pili mazgāt vasarā, jo ēkas jumts ir no nerūsošā tērauda, kas saulē ļoti uzkarst, līdz ar to "jebkura ķīmija" iztvaiko; un no tīrīšanas nav jēgas. "Ja ārā ir 20 grādu un saule, virsma uzkarst līdz 40–45 grādiem. Ja ir vēl karstāks, tas ir tāpat kā uz pannas uzliet ūdeni, viss iztvaiko. Vasarā šis darbs ļoti ievilktos un tam nebūtu produktivitātes," skaidro Ainis, piebilstot, ka ēkas tīrīšanai piemērotāks būtu agrs pavasaris vai vēls rudens. Darba veicēji – alpīnisti no neliela Jelgavas uzņēmuma City Climber – ir apakšuzņēmēji, kas, pēc pilnsabiedrības pārstāves Kristīnes Naumovas teiktā, esot izvēlēti pēc rekomendācijām. Jāpiebilst, tā arī ir nopietnākā atbilde uz SestDienas jautājumiem. Ne par darba drošības plānu, ne inventāru, ne alpīnistu sertifikātiem par to atbildīgā uzņēmuma pārstāve neko nezina teikt. Esot jāskatās dokumentos.
Arī solītie firmas speciālisti vairs negrib runāt, un "galvenā alpīnista" Andreja telefons – klusē. Savukārt Kultūras ministrija skaidro – saskaņā ar līgumu par darba drošību un atbilstošu inventāru atbild paši izpildītāji. Tātad – ja nokritīs, paši vainīgi.
Nav informācijas par uzvarētājiem
Arī žurnāla IR.LV portālā nesen tik publicēts raksts, kur stāstīts par Gaismas pils tīrītājiem, kuri, kā secina žurnālisti, ir noslēpumaini. "Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) tīrīšana par aptuveni 117 tūkstošiem eiro sākta ar nanotehnoloģijām, taču ir vairāki neatbildēti jautājumi par to piegādātāju - Vācijā bāzētu firmu. Internetā atrodama aizdomīgi skopa informācija par tās ražotajiem produktiem un līdz šim paveikto," rakstīja portālā, norādot, ka Berlīnē bāzētā firma AVLS līdzīpašnieks ir kāds Oļegs Gutermans, bet internetā nav atrodama informācija par to, kādas ēkas līdz šim tīrītas ar AVLS produktiem.
Uzņēmuma tehniskais speciālists Firuss Jusčajevs vien norāda, ka tās ir daudzas ēkas Vācijā, Brazīlijā un Krievijā. Viņš lielās, ka AVLS nanolīdzekļi izmantoti arī olimpisko spēļu ciematā Rio. Lūgts nosaukt kādu konkrētu ēku, viņš kļūst izvairīgs un lūdz šos jautājumus uzdot bibliotēkai, kurai informācija esot nodota, bibliotēka gan vien zinājusi, ka tās ir ēkas Ukrainā, Vācijā un Brazīlijā, bet konkrētus objektus nevarēja nosaukt.
Tāpat rakstā minēts, ka internetā nav atrodams neviens pats ieraksts par uzņēmuma norādītajiem tīrīšanas līdzekļiem, kas tiks izmantoti bibliotēkas virsmām - ALFA VITA NANO SSG HIGH END, ALFA VITA STAINLESS STEEL CLEANER un AVKS PF.