Valsts prezidents, izklāstot argumentus par labu likuma otrreizējai caurlūkošanai, akcentē atsevišķu likumā veikto grozījumu pretrunīgumu, tādējādi pēc būtības zaudējot šādu grozījumu veikšanas jēgu.
Bērziņš uzskata, ka nav skaidrs, kādā veidā kvotu sistēma, kas attiecināta tikai uz darījumiem ar nekustamo īpašumu, nodrošinās nekustamā īpašuma cenu kāpuma samazinājumu, ja tajā pašā laikā termiņuzturēšanās atļauju varēs saņemt neierobežots skaits ārzemnieku, veicot maksājumu valsts budžetā, un šīm personām nebūs šķēršļu iegādāties nekustamo īpašumu Latvijā. Proti, grozījumi, kas paredz termiņuzturēšanās atļaujas piešķiršanu, ja ārzemnieks veicis maksājumu valsts budžetā, ir pretrunā minētajai kvotu sistēmai, kuras viens no mērķiem esot ierobežot personu skaitu, kuras vēlas iegūt termiņuzturēšanās atļaujas.
"Šādā situācijā kvotu sistēmas ieviešana nesasniedz izvirzīto mērķi un nav uzskatāma par atbilstošu tiesisko mehānismu nekustamā īpašuma tirgus cenu regulēšanā," atzīst Bērziņš.
Valsts prezidents savā vēstulē arī norāda, ka likuma anotācija ir pretrunā ar vairākiem pētījumiem, kuros vērtēta Latvijas ārvalstu investoru finanšu līdzekļu piesaistes programmas ietekme uz Latvijas tautsaimniecību. Tajos norādīts – ekonomiskie rādītāji liecina, ka Imigrācijas likuma normas pozitīvi ietekmēja investīciju pieplūdi Latvijā un ārzemnieku ieguldījumi, kas saistīti ar termiņuzturēšanās atļauju saņemšanu laika posmā no 2010.gada līdz 2013.gadam sasniedza vismaz 145 miljonus latus.
"Līdz ar to 2010.gadā ieviestā ārvalstu investoru finanšu līdzekļu piesaistes programma uzskatāma par vienu no veicinošiem faktoriem Latvijas konkurētspējas celšanai," secina Bērziņš.
Vienlaikus Valsts prezidents atzīst, ka esošo sistēmu nenoliedzami var pilnveidot, tomēr "gadījumā, ja ar kvotu palīdzību regulēs darījumu skaitu nozarē, zudīs ārvalstu investoru uzticība stabilai un drošai uzņēmējdarbības videi, radot nenoteiktību ilgtermiņā. Ārzemnieki, kas veikuši sākotnējas investīcijas, nebūs ieinteresēti palielināt ieguldījumus ilgtermiņā, jo kvotas ierobežos to iespējas paļauties, ka nākotnē Latvijas teritorijā plānotās investīcijas būs iespējams uzraudzīt un apsaimniekot uz vietas."
Valsts prezidenta kancelejas Preses dienests norādā, ka saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes ārvalstu investoru veiktajā anketēšanā apkopotajiem datiem, vidējais ārvalstu investors Latvijā ir vidēji 40 gadus vecs un ieguvis augstāko izglītību. Minētās personas mēnesī viena ģimenes locekļa uzturēšanai tērē aptuveni no 500 līdz 1000 latiem. Līdz ar to minēto personu raksturojums būtiski atšķiras no ekonomiskajiem imigrantiem, kuri valstī ierodas ar noteiktu mērķi – gūt labumu no sociālas sistēmas un infrastruktūras.