"Mana gudrā, spējīgā un sīkstā latviešu tauta! Mīļie Latvijas cilvēki! Lieliskie Dziesmu un deju svētku dalībnieki!" sanākušos uzrunāja vien otro dienu prezidenta amatā aizvadošais Rinkēvičs, "paldies visiem svētku dalībniekiem un rīkotājiem, ka Latviju esat darījuši tik brīnumskaistu. (...) Jūs visi esat brīnišķīgi!"
Pēc prezidenta vārdiem, dziesma apliecina "mūsu tautas, mūsu latvietības, mūsu piederības, mūsu atmodas un valstiskuma ceļu". "Ar dziesmu esam panākuši brīvību, ar dziesmu esam gājuši karā un ar dziesmu esam izcīnījuši uzvaru," sacīja politiķis.
"Ar dziesmu šovakar sasauksimies, sadziedāsimies, sadejosim, vienojot visu latvju tautu. Taču jau rīt ar šo enerģiju, kas gūta šonedēļ, ķersimies arī pie mūsu valsts tālākas attīstības tikpat sparīgi, kā mēs dziedam, dejojam un priecājamies," teica prezidents.
"Šovakar Latvija ir īpaši skaista. Šo svētku tradīcija ir mūsu dvēselēs, jo "kur ies mana tauta, mana dūša tur ies". Tikai kopā augšup un kopā tālāk - vienā elpā, vienā dziesmā un vienā dejā - mēs spējam būt un spējam celt mūsu mīļo un vienīgo Latviju," runu noslēdza politiķis.
Kā aģentūru LETA pirms noslēguma koncerta informēja svētku rīkotāji, svētdienas rītā pasaulē nācis "Dziesmusvētku bērniņš" - meitenīte, kuras mamma Helēna Zvaigznīte ir Vidzemes augstskolas un Valmieras kultūras centra jauniešu kora "Skan" dziedātāja.
Kora dalībniece vakar nodziedājusi noslēguma koncerta ģenerālmēģinājumu, pēc kura uzreiz nogādāta uz Rīgas Dzemdību namu, kur piedzimis mazulis.
Šovakar notiek svētku centrālais notikums - noslēguma koncerts "Kopā augšup". Koncerts ir veltījums Dziesmusvētku tradīcijas 150.gadadienai un "mūsu visu kopīgajai un gaišajai rītdienai". Mežaparka atjaunotajā estrādē pieredzējušu virsdiriģentu un goda virsdiriģentu vadībā skanēs jauktie, sievu, vīru, senioru, bērnu un jauniešu kori, pūtēju orķestri un kokļu ansambļi.
Noslēguma koncertā piedalās 449 kori, 89 deju kolektīvi, 61 pūtēju orķestris, apvienotais koklētāju ansamblis un citi mākslinieki.
Pēc noslēguma koncerta Mežaparka Lielajā estrādē noritēs tradicionālā sadziedāšanās nakts. Reizi piecos gados gan Dziesmu un deju svētku dalībnieki, gan skatītāji, gan svētku veidotāji pēc noslēguma koncerta rada lielo kopkori un no sirds var izdziedāt iemīļotās dziesmas, kas parasti turpinās līdz pat rīta gaismai. Rīkotāji lēš, ka kopā ar koristiem sadziedāšanās naktī varētu sadziedāties teju 60 000 cilvēku.
Pirmdiena pēc Dziesmu un deju svētku noslēguma ir noteikta par brīvdienu.