Vīrietis pērn martā 2018.gada martā vērsās Valsts robežsardzē ar iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu Latvijā.
Viņš lūdzis patvērumu, jo Afganistānā viņam draud dzīvības briesmas. Tāpat viņa sievai un bērniem jau iepriekš ir piešķirts bēgļa statuss Latvijā. Vīrietis paudis vēlēšanos apvienoties ar ģimeni un palikt Latvijā uz visiem laikiem.
Viņš intervijā Latvijas varas iestādēm norādījis, ka vispirms Afganistānu bija atstājuši vairāki viņa ģimenes locekļi. Tāpat viņš palīdzējis radinieku bērniem izceļot līdz Uzbekistānai. Atgriežoties savā dzimtenē, vīrieša radinieks, kurš ir kustības Taliban dalībnieks, viņam izteicis draudus, jo bijis neapmierināts ar to, ka izceļojušie bērni, dzīvojot ārzemēs, novērsīšoties no ticības.
Vīrietis gan vērsies policijā, taču policijas darbinieki atbildējuši, ka nevarot viņam palīdzēt. Pēc tam, kad Afganistānu atstāja vīrieša sieva un bērni, radinieks kļuvis vēl dusmīgāks un draudējis pieteicēju nogalināt.
PMLP nolēma atteikt piešķirt bēgļa vai alternatīvo statusu Latvijā. Viens no PMLP argumentiem bija tāds, ka vīrietis visu mūžu ir dzīvojis kādā apgabalā Nangarhāras provincē, kas saskaņā ar PMLP rīcībā esošo informāciju uzskatāms par drošības ziņā mazāka riska apgabalu. Turklāt pieteicējs nav arī norādījis uz jebkādiem drošības risku radītiem apdraudējumiem veselībai vai dzīvībai uzturoties konkrētajā reģionā.
Vīrietis par PMLP lēmumu vērsās tiesā.
Tiesā vīrietis paskaidrojis, ka kopš 2016.gada bijis spiests mainīt uzturēšanās vietas, slēpjoties no minētā radinieka un citiem Taliba" kaujiniekiem, turklāt radinieks zvanījis no svešiem numuriem un draudējis.
Tāpat ar radinieku saistīti cilvēki nākuši uz ciematu un taujājuši pēc viņa. Pēc draudu izteikšanas vīrietis bijis spiests visu laiku slēpties, mainot naktsmītnes, dažkārt uzturoties savās mājās, bet pārsvarā pie citiem radiniekiem. Lai arī konfrontācija ar policiju liedz Taliban kaujiniekiem brīvi uzturēties apdzīvotās vietās, taču ir gadījumi, kad cilvēki tiekot nolaupīti un nogalināti.
Tiesai bija pamats atzīt, ka izcelsmes valsts nevar nodrošināt vīrietim aizsardzību pret smagu kaitējumu, tāpēc tiesa uzdeva PMLP pieņemt lēmumu par alternatīvā statusa piešķiršanu.
"Lai gan nevar apgalvot, ka pieteicēja situācijā iekšējā patvēruma iespējas būtu uzskatāmas par neiespējamām, tomēr tiesa uzskata, ka, izvēloties tās izmantot, pieteicējs bez ģimenes vai cita sociāla veidojuma atbalsta neizbēgami saskartos ar smagām problēmām atrast piemērotu darba un dzīvesvietu, un tā rezultātā - nodrošināt normālu eksistenci. Tādēļ pastāv reāla varbūtība, ka pieteicējs nonāktu tādos apstākļos, kas būtu raksturojami kā necilvēcīgi, un līdz ar to uzturēšanās izcelsmes valstī tāpat būtu atzīstama par nepanesamu," teikts spriedumā.