Disciplinārlieta ierosināta, ņemot vērā, ka D.Behmane, iespējams, nav veikusi Veselības ekonomikas centra direktora amata kompetencē esošās darbības, kas nepieciešamas, lai savlaicīgi samazinātu un novērstu veselības aprūpei piešķirtā valsts budžeta līdzekļu pārtēriņu, kas var radīt valstij nelabvēlīgas sekas valsts apmaksājamo veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai, minēja E.Pole.
Iestādes vadītāja pienākumus šajā laikā uzdots pildīt Veselības ekonomikas centra Sabiedrības veselības departamenta direktoram Mārim Taubem.
Disciplinārlietas izmeklēšanas uzdevums ir iegūt pilnu informāciju par esošo kompensējamo zāļu budžeta izlietojumu, pēc būtības veikt zāļu patēriņa analīzi un izvērtēt caurskatāmību līdzšinējai iestādes sadarbībai ar zāļu ražotāju industriju. Tāpat tiks vērtēta arī D.Behmanes atbildība par šiem procesiem.
Veselības ministrs atkārtoti uzsvēra, ka budžeta līdzekļi kvalitatīvai veselības aprūpes nodrošināšanai ir nepietiekami, tajā skaitā arī līdzekļi kompensējamiem medikamentiem būtu jāpalielina vismaz par 20% jeb 15 miljoniem latu.
Lai sniegtu priekšlikumus efektīvākai esošā budžeta līdzekļu izlietošanai kompensējamo zāļu sistēmā, īpašu uzmanību pievēršot atsevišķu, ļoti dārgu sarakstā iekļauto medikamentu izrakstīšanas tendenču pieaugumam pēdējo gadu laikā, ar ministra rīkojumu tika izveidota darba grupa. Minēto darba grupu vadīja D.Behmane, bet darba grupā piedalījās arī Veselības norēķinu centra direktors Andrejs Doveiks un Veselības inspekcijas vadītājs Egils Harasimjuks. Diemžēl, darba grupas priekšlikumi Veselības ministrijā iesniegtajā ziņojumā, kas tika atspoguļoti arī 1. jūlija visu trīs institūciju vadītāju preses konferencē, ministrijai neradīja pārliecību par vēlmi pēc būtības risināt šo problēmu, lai nepalielinātos pacientu līdzmaksājuma daļa par zālēm.