Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +4 °C
Daļēji apmācies
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Premjers par Tokyo City: Jābūt iespējai šādus uzņēmumus slēgt

"Īpašniekiem jau, es domāju, vislielākais trieciens ir uzņēmuma slēgšana, un šādiem gadījumiem atkārtojoties, es domāju, bez emocijām ir jābūt instrumentiem, lai aizslēgtu tādus uzņēmumus," komentējot Latvijas Televīzijas raidījuma Aizliegtais paņēmiens atklātos pārkāpumus un "aplokšņu algu" izmaksas restorānu tīklā Tokyo City, norādījis Latvijas premjers Māris Kučinskis (ZZS), piebilstot: "Tā nav arī ražošana, kur ir ļoti lieli ieguldījumi, kur ir iekārtas. Mēs nepaliksim neēduši, cits nāks vietā, kurš būs gatavs maksāt arī nodokļus."

Savukārt raidījums Aizliegtais paņēmiens secinājis, ka no juridiskā viedokļa šobrīd piespiedu kārtā slēgt uzņēmumu praktiski ir nereāli. Valsts ieņēmumu dienestam (VID) it kā ir instruments, kas paredz uzņēmuma saimnieciskās darbības apturēšanu līdz pārkāpuma novēršanai, bet tad jābūt precīzai skaidrībai, kas ir pārkāpums un kā tas jānovērš. Šāds solis tika sperts sludinājumu portāla Ss.lv gadījumā, kad portāla uzturētāji nedeva VID prasīto informāciju, tāpēc dienests portāla darbību apturēja. Kad Ss.lv īpašnieki sniedza prasīto informāciju, darbība tika atjaunota, vēsta Aizliegtais paņēmiens.

Ar "aplokšņu algām" vai ienākumu slēpšanu caur kases sistēmām viss vairs nav tik vienkārši - pirmkārt, pārkāpums ir jāfiksē un jāpierāda, un tas notiek regulāri, otrkārt, jāizdomā, kā konstatēt, ka pārkāpums novērsts.

Raidījums aplūko divus iespējamos scenārijus:

Kriminālatbildība

Šajā scenārijā sods, ar kuru jārēķinās uzņēmumam Tokyo City, ir kriminālatbildība uzņēmuma valdes loceklim Dmitrijam Tribuncovam un, iespējams, arī vairākiem darbiniekiem, kas bija tieši iesaistīti "aplokšņu algu" izmaksāšanā. Jāatgādina, ka pirms vairāk nekā gada Saeima Krimināllikumā paredzēja kriminālatbildību par aplokšņu algu maksāšanu. Tiesa, līdz šim tiesu praksē šis pants vēl nav pārbaudīts, turklāt daļa politiķu neuzskata, ka turpmāk šādos gadījumos jāparedz atbildība arī uzņēmumu īpašniekiem.

"Šobrīd lielākā atbildība ir paredzēta valdes locekļiem, un ir lieli uzņēmumi, kur ir ārkārtīgi daudz īpašnieku, mazākuma akcionāri, kuriem nereti ikdienas darbībā vispār nav gandrīz nekādas teikšanas, un viņus automātiski sodīt droši vien būtu pārlieku stingri," uzskata finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).


Soda nauda

Uzņēmējs Normunds Bergs uzskata, ka visefektīvāk uzņēmējus šādās situācijās būtu sodīt ar naudas sodiem, turklāt nevilcinoties. "Šai soda naudai ir jāpienāk ātri, teiksim, maksimums, mēneša laikā no nodarījuma brīža ir lēmums, sods, piedziņa un viss. Ja mēs skatāmies, es nezinu, pirmā reizē 10 tūkstoši eiro, otrā reizē 100 tūkstoši eiro, trešā reize miljons. Vai 10% no apgrozījuma - atkarībā no tā, kas ir lielāks. Bet kaut ko tādu, kas ir vienkārši sarēķināms, vienkārši piespriežams, un tas notiek ātri. Galvenais ir ātrums," skaidro Bergs.

Šāda sodu politika, piemēram, šobrīd ir konkurences pārkāpumu jomā. Pierādot aizliegtu vienošanos uzņēmumu starpā, galvenajam uzņēmumam draud sods līdz pat 10% no apgrozījuma, kas lielu uzņēmumu gadījumos mērāmi miljonos. Konkurences padomes izpildinstitūcijas vadītājs Māris Spička norāda, ka tas strādā.

"Augsti sodi - tie ietekmē. Ja sodi būtu zemi, mēs noteikti neredzētu tādu ainu, ka uzņēmumiem būtu bažas, ka viņi jau tagad, lietas izmeklēšanas laikā, cenšas atrast risinājumus ar iestādi vai šo pārkāpumu pārtraukt pašā sākumā, līdz ko uzsākta izmeklēšana, un novērst negatīvās sekas konkurencei," komentē Spička.

Nodokļu pārkāpumu jomā tik precīzas sodu kārtības nav. Piemēram, uzņēmuma Gan Bei lietā, kas nodokļu nemaksāšanā tika pieķerts pirms trim gadiem, uzņēmumam tikai piemērots apmēram 300 tūkstošu eiro liels naudas sods papildus apmēram 950 tūkstošiem eiro, ko uzņēmumam bija jāieskaita valsts budžetā kā nenomaksātus nodokļus.

300 tūkstoši tobrīd veidoja apmēram 2,5% no Gan Bei attiecīgā gada apgrozījuma, un prokurors norādīja, ka vadījies pēc tā, lai uzņēmumam šī soda nauda nebūtu arī nepanesama.

"Šī summa ir aptuveni 30% no nenomaksātās nodokļu summas apmēra, plus vēl arī tā ir vairāk nekā gada peļņa uzņēmumam.. (..) Es parēķināju, tīri objektīvi skatoties, jo viņiem ir jāspēj nomaksāt ne tikai naudas piedziņa, šie 287 tūkstoši, bet arī jāspēj atlīdzināt šī visa kompensācija, kas ir 958 tūkstoši. Kopā tas sanāk jau pāri par miljonu," norāda Gan Bei lietas prokurors Igors Gerasimins, atzīstot, ka likumā nekādas formulas nav. "Nē, tas nav precīzi likumā, tas bija mans apsvērums, ko es uzskatīju, kas būtu tīri loģiski šajā situācijā, ievērojot to, ka uzņēmums sadarbojas."

Tokyo City gadījumā pagaidām pāragri spriest, kādi būs gaidāmie naudas sodi, jo Finanšu policija sākusi kriminālprocesu un turpina izmeklēšanu. 

 

 

 

 

 

Top komentāri

ļuļa
ļ
sagaidu līdzvērtīgus komentārus par krāpniekiem ar zaļo enerģiju!!!! uzņēmumus bez emocijām slēgt, un īpašniekiem likt atmaksāt izkrāpto naudu!!!!!
Nu
N
un ko tad neslēdz?! Jau pāris gadus arī čekus tur bija speciāli jālūdz un tad nezin cik ilgi jāgaida. Vasarā gaidīju čeku vismaz pus st.ar aizbildinājumu - pazuda (laikam domāja, ka iešu prom bez). Ko tad nesūta kontrolierus uz tādām iestādēm papusdienot, tur ir viss skaidrs uzreiz.
?
?
Kur problēma?
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Briest eksāmenu reforma

Centralizēto eksāmenu kārtību vēlas pārskatīt, šoreiz – samazinot to skaitu.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas