Pēc viņa teiktā, varētu domāt par finansējumu no valsts budžeta, ja izdodas atrast risinājumu, kā novērst līdzšinējās situācijas atkārtošanos. Proti, otro gadu pēc kārtas atkārtojas viena un tā pati situācija - plānošanas reģioni ir saplānojuši pasūtījumu lielākā apmērā, nekā paredz budžeta finansējums šiem mērķiem. Saskaņā ar likumu tādā gadījumā iztrūkums ir jāfinansē attiecīgajām pašvaldībām, bet pašvaldības to nedara un pārvadātāji nonāk problēmās.
"Jāņem vērā, ka diemžēl vēl aizvien esam sasaistīti ar [bijušā satiksmes ministra Aināra] Šlesera laikā noslēgtajiem līgumiem, kas, manuprāt, paredz arī samērā neadekvātu kompensācijas mehānismu, kas veidots tādā trekno gadu izpratnē," vērtēja premjers.
Viņš norādīja: iepriekšējos gados esam strādājuši pie tā, lai nodrošinātu lielāku kontroli pār pārvadātāju izdevumiem un pieprasījumu pamatotību, kas zināmā mērā ir ietverts spēkā esošajos normatīvajos aktos.
Satiksmes ministrijai arī ir piedāvājums, ka līgumi pirms parakstīšanas tiek skaņoti ar ministriju, šādā veidā nodrošinot to, ka pasūtījums tiek sasaistīts ar reālajām budžeta iespējām, norādīja premjers.
Viņš piebilda, ka arī pagājušajā gadā likās, ka risinājums tika nodrošināts, bet Saeimā likumprojekti iestrēga un "palikām pie tās pašas nefunkcionējošās sistēmas", tādējādi otro gadu pēc kārtas jāsastopas ar tām pašam problēmām.