Kā norāda slimnīcā, diemžēl nav iespējams no pašreiz pieejamajiem finanšu līdzekļiem palielināt atalgojumu. Līdz ar to kopš 1. februāra 12 no 23 bērnu ķirurgiem, līdzīgi kā daļa operāciju māsu, vairs nestrādā pagarināto darba laiku, bet 168 stundas mēnesī.
Tāpat 2016. gada vasarā pie slimnīcas valdes vērsās daļa no operāciju māsām ar lūgumu, ka nestrādās pagarināto darba laiku, kas ir 240 stundas mēnesī. Kopš tā laikā 12 no 19 operāciju māsām strādā normālo darba laiku, kas ir 168 stundas mēnesī.
Šteina pastāstīja, ka Bērnu slimnīcas vadība ir ieinteresēta risināt šīs prasības kompleksi, lai līdzīgi darba apstākļi un samaksa būtu visiem ārstniecības un aprūpes nozarē strādājošajiem, tomēr slimnīcas budžetā nav finanšu līdzekļu visu ārstniecības un aprūpes darbinieku atalgojuma palielināšanai.
Bērnu slimnīcā šobrīd strādā vairāk nekā 1300 ārstniecības un aprūpes darbinieki, tajā skaitā, ārsti, māsas, ārstu palīgi, māsu palīgi, funkcionālie speciālisti un ārstniecības atbalsta personas. Ja atalgojumu palielinātu tikai viena profila speciālistiem, uzreiz sekotu pārējie profili, kuri ir tik pat nozīmīgi. Šīs prasības ir jārisina kopā ar Veselības ministrijas un valdības iesaisti, skaidroja Šteina.
Jau ziņots, ka Rīgas dzemdību nama vecmātes un dzemdību speciālisti ir pieprasījuši Veselības ministrijai un iestādei risināt zemā atalgojuma jautājumu, pretējā gadījumā solot darbu arī pamest. Dubultot samaksu par stundas darbu prasa arī Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Dzemdību nodaļā strādājošie, savukārt Liepājas reģionālajā slimnīcā strādājošie ministrijai ir nosūtījuši vēstuli, kurā aicina nodrošināt adekvātu darba samaksu dzemdniecības nozarē strādājošajiem, kā arī risināt problēmu ar jauno speciālistu piesaisti.
000