Tāpat Valsts policijas darbiniekiem, kuri ikdienā nodrošina pārvietojamo fotoradaru uzraudzību, nereti nākas saskarties ar tādiem satiksmes dalībniekiem, kuri nekautrējas demonstrēt nepatiku pret fotoradariem šo darbinieku klātbūtnē. Lai kliedētu mītus, kas valda sabiedrībā saistībā ar fotoradariem, Valsts policija uzskaitījusi un atspēkojusi dažus nepatiesus apgalvojumus par fotoradariem.
Policisti, kuri ikdienā uzrauga fotoradarus, kad tie atrodas uz ceļa darbībā, mēdz dzirdēt apgalvojumu, ka "šie pārvietojamie fotoradari nepieder Valsts policijai, bet gan komersantam un iekasētā soda nauda nonāk komersantu kontā." Patiesībā tie ir Valsts policijas fotoradari un iekasētā soda nauda nonāk valsts budžetā.
Nereti Valsts policijai tiek pārmests, ka fotoradari tiek uzstādīti ar mērķi papildināt valsts budžetu un sodīt, nevis rūpēties par satiksmes drošību. Valsts policija neskaitāmas reizes ir uzsvērusi, ka fotoradari uz Latvijas ceļiem tiek uzstādīti vietās, kur visvairāk tiek apdraudēta ceļu satiksmes drošība. Tie netiek novietoti uz ceļa, lai kaitinātu autobraucējus vai iekasētu soda naudu, bet gan ar mērķi uzlabot satiksmes drošību.
Radaru atrašanās vietas tiek izvēlētas un saskaņotas, sadarbojoties vairākām satiksmes drošībā un satiksmes organizācijā iesaistītajām atbildīgajām institūcijām. Lēmums fotoradaru izvietot konkrētā vietā balstās uz visaptverošu ceļu satiksmes drošības situācijas analīzes kompleksu, kas ietver ceļu satiksmes negadījumu analīzi (negadījumu, cietušo un bojāgājušo skaits konkrētajā vietā), ceļa posma funkcionālo nozīmi satiksmē, potenciālā braukšanas ātruma pārsniegšanas rezultātā radīto apdraudējumu citiem satiksmes dalībniekiem, tāpat tiek ņemta vērā satiksmes intensitāte un raksturīgās braukšanas tendences.
Ja kādam ir pretenzijas pret fotoradaru atrašanās vietām, iespējams vērsties Valsts policijā, bet nevajadzētu savu nepatiku izpaust pret konkrētu fotoradaru uzraugošo darbinieku, tādējādi traucējot policijas darbu, piemēram, aizšķērsojot radaru ar savu automašīnu vai pat uzbrūkot policijas darbiniekam. Arī šo likumsargu rīcībā ir tehniski līdzekļi, kas fiksē apkārt notiekošo situāciju un nekavējoties ļauj sazināties ar kolēģiem, kuri steigsies palīgā, ja tiks radīts apdraudējums.
Tāpat nereti nākas arī lasīt mītus, ka “fotoradars nespēj fiksēt īsto ātruma pārkāpēja automašīnu, ja automašīnas brauc viena aiz otras vai blakus vairākās joslās” vai “bildē ir vairākas mašīnas, jūs mani nevarat sodīt”.
Ikdienā fotoradars nepārtraukti kontrolē ātrumu un virzienu katram garāmbraucošajam transportlīdzeklim. Valsts policijas rīcībā esošie GATSO fotoradari spēj noteikt ātruma pārkāpumus līdz četrām joslām un tie atšķir vieglās automašīnas no kravas automašīnām. Transportlīdzeklis, kura vadītājs pārsniedz konkrētajā vietā atļauto braukšanas ātrumu, tiek fiksēts fotoattēlā kopā ar citiem uz braucamās daļas esošajiem transportlīdzekļiem brīdī, kad tas šķērso ātruma kontroles līniju.
Tāpat ir gadījies dzirdēt mītu, ka “fotoradara fiksēto pārkāpumu fotoradara uzraugs var izdzēst uz vietas”. To nav iespējams izdarīt. Radara fiksētie ātruma pārkāpumi kodētā veidā tiek nosūtīti uz CSDD, kas apstrādā no fotoradariem saņemto informāciju un nosūta Valsts policijai visu nepieciešamo informāciju. Valsts policijas amatpersona tos pārbauda un pieņem lēmumu par administratīvā soda piemērošanu vai nepiemērošanu. Fotoradara funkcija ir ātruma mērījumu veikšana un fiksēto pārkāpumu dokumentēšana šifrētu failu veidā.
Ar Valsts policijas pārvietojamo fotoradaru atrašanās vietām var iepazīties Valsts policijas mājas lapā.
Ulmaņa gatve un Dzirnavu iela
Kad
TrollisJT