Pļaviņu HES ūdens novadīšanai vajag rezerves pārgāzni, taču līdzekļu nav

Tāpēc vajadzīga rezerves pārgāzne. Tiesa, šāda maksimālo plūdu iespējamība varētu būt vien reizi 10 000 gadu. Taču arī tad, ja atkārtotos pagājušajā gadsimtā 1931.gadā vēl pirms HES būvniecības piedzīvotie maksimālie caurplūdumi 8300 kubikmetriem sekundē, Pļaviņu HES jau nonāktu uz "kritiskās robežas", norādīja AS Latvenergo valdes loceklis Māris Kuņickis, apstiprinot, ka pašlaik tā nevar novadīt aprēķināto ūdens daudzumu maksimāli iespējamo plūdu gadījumā. Viņš piebilda, ka HES būvēta 1965.gadā, bet "mūsdienās mēs varam daudz precīzāk aprēķināt maksimālos plūdus", tāpēc daudzviet iedzīvotāju drošības palielināšanai būvē šādas rezerves pārgāznes.Arī Ekonomikas ministrija atzinusi, ka Pļaviņu HES rezerves pārgāznes izbūve nepieciešama, "lai mazinātu draudus iedzīvotājiem, īpašumiem un videi dabas katastrofu un citu ārpus cilvēku kontroles esošu dabas apstākļu darbības rezultātā", minēts augustā valdībā skatītajā informatīvajā ziņojumā Par palu un plūdu draudu mazināšanas pasākumiem 2013.-2015. gadā. Taču tur nekādi konkrēti projekta īstenošanas termiņi nav minēti.Pēdējo desmit gadu lielāko palu un plūdu ūdeņus ap 4000 kubikmetriem sekundē Pļaviņu HES ir spējusi novadīt, bet vēsturiski ir bijuši gadi, kad caurplūdumi bijuši divreiz lielāki, un tad varētu būt problēmas, ja nav rezerves pārgāznes, šādu viedokli Dienai pauda Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Civilās aizsardzības pārvaldes priekšnieks Mārtiņš Baltmanis. Viņaprāt, šādā situācijā Pļaviņu pilsēta varētu būt apdraudēta, taču būtu arī jāskatās, kā ūdeņu novadīšana varētu ietekmēt lejpusē esošās pašvaldības.Problēma ir tieši ar līdzekļu atrašanu. Aprēķināts, ka Pļaviņu HES rezerves pārgāznes izbūve izmaksātu ap 110 miljoniem latu. M.Kuņickis atzīst, ka vismaz "nākamajos trīs gados_ Latvenergo _neredz iespēju par saviem līdzekļiem uzbūvēt šādu pārgāzni", tāpēc uzņēmums turpina meklēt līdzfinansējuma iespējas. Visu rakstu lasiet, trešdienas, 4.septembra laikrakstā Diena!