"Logs ir mājas acs. Koka logi ir skaista amatnieciska mājas detaļa, kas māju krāšņo," norāda arhitekte. Viņasprāt, plastmasas logi "jo lētāki, jo pretīgāki", turklāt mājas fasādē tie izskatās ļoti plakani, nereti arī šķībi un asimetriski."Problēma ir aktuāla," Dienai pauž Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) pārstāvis Jānis Asaris, stāstot, ka ar plastmasas logu ielikšanu posts līdz šim nodarīts daudzām ēkām, kas ir kultūras vēstures pieminekļu sarakstā, gan arī tām, kas neskaitās kultūras pieminekļi, bet veido vēsturisko apbūves fronti. Vislielākā ķibele ar plastmasas logiem ir bijušajos īres namos, kur dzīvokļi pieder dažādiem saimniekiem, norāda J.Asaris. Īpaši aktuāla šī problēma esot ārpus Vecrīgas un atsevišķās pilsētas vietās – piemēram, Duntes ielā, Čaka ielā, Tērbatas ielā. "Cilvēki vieglprātīgi attiecas pret vēsturisko logu un durvju nomaiņu," Dienai stāsta arhitekts Andris Kronbergs. To nevarot uzskatīt par vēsturiskajam centram atbilstošu rīcību, jo šādi logi samazina ēkas kopējo vērtību, uzsver arhitekts. Proti, cilvēki bieži neapzinās, ka īstos koka logus var saglabāt un restaurēt, tāpat tos var padarīt arī siltumizturīgus. "Būtu labi sabiedrību informēt par to, ka kopējā vēsturiskā centra vērtība sastāv no daudzām lietām un detaļām," norāda A.Kronbergs, atzīstot, ka cilvēkiem trūkst informācijas par koka logiem. J.Asaris informē, ka pēdējo divu gadu laikā plastmasas logu problēma mazinās, jo Rīgas dome sākusi piešķirt nekustamā īpašuma nodokļa atlaides tiem, kas ēku uztur kārtībā vai atjaunojuši atbilstoši pašvaldības prasībām. Proti, Rīgas pašvaldība piešķir 25 -50% lielas atlaides nekustamā īpašuma nodoklim vēsturiskajiem pieminekļiem vai ēkām, kas veido svarīgu vēsturisko apbūvi. Dome atlaides piešķir, ja pašvaldības inspektori un vēlāk arī VKPAI snieguši pozitīvus atzinumus par īpašumiem. "Tas jautājums par patvaļīgu logu nomaiņu kļuvis mazāks," Dienai atzīst Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Andis Cinis. Viņš cer, ka reiz plastmasas logus ielikušie saimnieki nodokļu atlaižu dēļ apsvērs iespēju nomainīt tos pret koka logiem, jo "lētie plastmasas logi mūsu klimatiskajos apstākļos tomēr bojājas", saka A.Cinis. Viņš norāda, ka neatbilstošus logus legāli vēsturiskajās celtnēs ielikt nevar, pašvaldībai esot citas prasības, tāpēc tā ir tikai patvaļīga rīcība. Kā liecina Rīgas pilsētas būvvaldes informācija, šogad pašvaldības piešķirto nekustamā īpašuma nodokļa atlaižu apjoms vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonā esošo ēku īpašniekiem pieaudzis vismaz divkārtīgi. Pērn par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu uzturēšanu kārtībā 50% nodokļa atlaides piešķirtas 58,6 tūkstošu latu apmērā, bet šī gada desmit mēnešos – jau vairāk kā 100 tūkstošu latu apmērā. 25% nekustamā īpašuma nodokļa atlaide par pilsētvides kultūrvēsturisko vērtību veidojošo vēsturisko apbūvi pērn savukārt piešķirta 20,58 tūkstošu latu apmērā, bet šī gada desmit mēnešos jau vairāk kā 62 tūkstošu latu apmērā, Dienu informē būvvaldes sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Kristīne Pētersone.
Plastmasas logi - joprojām pliķis Rīgas vēsturiskā centra sejā
Rīgas vēsturiskajā centrā joprojām samilzusi ir plastmasas logu problēma, jo daudzi saimnieki koka logu vietā ielikuši izmaksu ziņā lētākos, bet neatbilstošos un ēku izskatu kropļojošos plastmasas logus. "Mans fui," tā arhitekte Zaiga Gaile vērtē plastmasas logus vēsturiskajā centrā, piebilstot, ka plastmasas logu likšana turpinoties ar pilnu jaunu – tos liek nevien koka, bet arī mūra mājās, ēkas ielas fasādē un iekšpagalmos.
Top komentāri
Skatīt visus komentārusUzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.
Zane
Skats no malas
to konstruktors