Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti bija apmeklējuši četrus no pieciem reģioniem – Kurzemes, Zemgales, Vidzemes un Latgales –, nepaviesojoties tikai Rīgas reģionā. Tikšanās ar to pārstāvjiem komisijā tika rīkota arī tāpēc, ka šīm institūcijām nav skaidrības par savu nākotni pēc 29 sadarbības teritoriju izveidošanas. Par šo projektu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) plāno valdībā ziņot marta beigās.
Saruna komisijā aizritēja emocionālā gaisotnē, kam skaidrojums varētu būt arī pašvaldību vēlēšanu tuvums, kas nav piemērotākais laiks diskusijai par tik nopietnām izmaiņām pašvaldību regulējumā. Vietējās vēlēšanās plāno kandidēt ne tikai reģionu attīstības padomju vadītāji, bet arī VARAM parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts (NA). Viņš izteikumos par plānošanas reģionu darbības efektivitāti bija diezgan skarbs. Eglīts bija Baldones novada deputāts, bet pirms gada pēc apstiprināšanas par parlamentāro sekretāru mandātu nolika.
Plānošanas reģionu uzdevums ir nodrošināt reģionu attīstības plānošanu, kā arī pašvaldību un valsts pārvaldes iestāžu sadarbību. To lēmējinstitūcija ir attīstības padome, kuru veido reģiona pašvaldību vadītāji, kuri no sava vidus izraugās priekšsēdētāju. Taču niecīgā valsts atbalsta dēļ šo reģionālo institūciju ietekme nav bijusi sevišķi jūtama. Lielāko daļu projektu reģioni īsteno par piesaistīto finansējumu, kas ir no vairākiem avotiem – arī Eiropas fondiem. Nelielu dotāciju vairākos reģionos tiem atvēl arī pašvaldības.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena ceturtdienas, 23.februāra, numurā!