Ministrija sagatavojusi informatīvo ziņojumu "Par ķeizargriezienu un dzemdību sarežģījumu īpatsvaru Latvijā", kurā skaidro, ka nereti indikācijas ķeizargrieziena veikšanai nav pamatotas un ir stingrāk izvērtējamas, kā arī norāda uz daudzām citām problēmām grūtnieču aprūpē.
VM apkopotie dati liecina, ka fizioloģisko dzemdību skaits valstī 2013.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2012.gadu, pieaudzis par 2%, bet ķeizargriezienu skaits ir samazinājies par 1% un bijis 22% no kopējo dzemdību skaita.
Lielākā dzemdību palīdzības iestāde Latvijā ir Rīgas Dzemdību nams. Analizējot ķeizargriezienu skaita pieauguma tendenci pēdējo desmit gadu laikā, iestādes speciālisti konstatējuši, ka sabiedrībā valda maldīgs uzskats par ķeizargriezienu kā nekaitīgu, prognozējamu un ērtu dzemdību metodi. Mātes vēlēšanās atrisināt dzemdības ar ķeizargriezienu tiek uzskatīta par vienu no "absolūtajām" indikācijām tā veikšanai. Šādā gadījumā ir jānoskaidro iemesls, kādēļ grūtniece vēlas veikt ķeizargriezienu, kā arī jāizskaidro tā priekšrocības, riski un ķeizargrieziena veikšanas ietekme uz nākamajām grūtniecībām.
Konstatēts arī pirmsdzemdību aprūpes sniedzēju kompetences trūkums, kā rezultātā uz Rīgas Dzemdību namu nereti tiek nosūtītas grūtnieces ar jau izlemtu dzemdību vadīšanas plānu, kuru dzemdību nama speciālistiem nav iespējams izmainīt. Tāpat tiek norādīts uz citu jomu speciālistu, piemēram, traumatologu, infektologu vai neirologu, nepamatotu dzemdību vadīšanas rekomendāciju izsniegšanu, kā arī ierobežotām iespējām pielietot invazīvās augļa monitorēšanas tehnoloģijas (STAN).
VM skaidro, ka situācijas uzlabošanai ir jārod vienota izpratne par ķeizargrieziena veikšanas indikācijām profesionāļu vidū - jāturpina veselības aprūpes profesionālo asociāciju sadarbība un speciālistu izglītošana grūtnieču aprūpes jautājumos.
Ministrija plāno aicināt uz diskusiju ārstniecības iestāžu speciālistus, lai vienotos par turpmāku rīcību grūtnieču aprūpes uzlabošanai. Iestādes jau sniegušas VM daudzus priekšlikumus, piemēram, plašāk pielietot mūsdienīgu dzemdību atsāpināšanu, papildus apmācīt dzemdību speciālistus kardiotokogrammas izvērtēšanā, lai neveiktu pāragrus ķeizargriezienus, un organizēt izglītojošus pasākumus sieviešu informēšanai par fizioloģisko dzemdību priekšrocībām.
Kā vienu no svarīgākajiem priekšnosacījumiem nepamatoti veiktu ķeizargrieziena operāciju samazināšanai dzemdību speciālisti min STAN pielietošanu dzemdībās, kas šobrīd lielākajā daļā dzemdību nodaļu nav pieejama. Ņemot to vērā, VM paredzējusi, ka, sākot ar 2015.gadu, STAN pieejamība būs obligāta prasība Perinatālās aprūpes centram.
VM ziņojumā teikts, ka biežākais plānoto ķeizargriezienu veikšanas iemesls ir rēta uz dzemdes pēc iepriekšējā ķeizargrieziena un augļa nepareiza guļa, savukārt ķeizargriezienu operācijas steidzamības kārtā visbiežāk tiek veiktas augļa akūta distresa, kā arī dzemdes primāras un sekundāras disfunkcijas gadījumā.
Veselības aprūpes speciālisti skaidro, ka, salīdzinot ar fizioloģiskām dzemdībām, ķeizargrieziens pastiprina abdominālās sāpes, paaugstina urīnpūšļa un urīnvada bojājumu risku, paaugstinās trombembolisko slimību risks, palielinās uzturēšanās ilgums stacionārā, paaugstinās priekšguļošas placentas risks nākamajā grūtniecībā, palielinās dzemdes plīsuma, jaundzimušā elpceļu saslimšanas, ķermeņa atdzišanas, kā arī mātes mirstības risks.
Tomēr ķeizargrieziena veikšana, salīdzinot ar fizioloģiskām dzemdībām, samazina perineālo sāpju, nesaturēšanas un noslīdējuma rašanās iespējamību.
Pēc Nacionālā veselības dienesta datiem, fizioloģiskas dzemdības valstij izmaksā 257 eiro, dzemdības patoloģiju gadījumā - 384 eiro, savukārt dzemdības ar ķeizargriezienu - 494 eiro.