Pašlaik par darbību nolūkā palīdzēt ārzemniekam, ārvalstij vai ārvalsts organizācijai vērsties pret Latvijas valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts varu, valsts iekārtu vai valsts drošību likumā noteikts sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.
Savukārt apakškomisija atbalstīja tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres (JV) rosinātās izmaiņas, kas paredzēs par šādu noziegumu turpmāk sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no viena līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.
Tāpat tiks pastiprināts sods par personas novešanu līdz pašnāvībai vai tās mēģinājumam, cietsirdīgi apejoties ar cietušo vai sistemātiski pazemojot viņa personisko cieņu, ja šī persona nav atradusies materiālā vai citādā atkarībā no vainīgā.
Pašlaik par to paredzēts sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu.
Šodien atbalstītais Tieslietu ministrijas priekšlikums paredz par šo noziegumu turpmāk sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību.
Par tādām pašām darbībām saistībā ar novešanu līdz vardarbībai attiecībā uz personu, kas atradusies materiālā vai citādā atkarībā no vainīgā, pašlaik paredzēts sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu.
Turpmāk par šodien noziegumu plānots paredzēt sodu ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz septiņiem gadiem.
No sodiem par dažādiem noziegumiem tiks svītrota iespēja kā pamatsodu piemērot sabiedrisko darbu un naudas sodu. Šādas izmaiņas tiks veiktas, lai par attiecīgo noziegumu veikšanu sodītu vai nu ar brīvības atņemšanu vai probācijas uzraudzību.
Atbalstīts, ka vairāk nevarēs piemērot sabiedrisko darbu kā pamatsodu par sava bērna slepkavību, ko māte izdarījusi dzemdību laikā vai tieši pēc dzemdībām to izraisītā psihiskā un fizioloģiskā stāvokļa ietekmē. Tāpat to kā pamatsodu nevarēs piemērot par slepkavību, kas izdarīta piepeša stipra psihiska uzbudinājuma stāvoklī, kuru izraisījusi vardarbība vai smags goda aizskārums no cietušā puses.
No sabiedriskā darba vai naudas soda kā pamatsoda piemērošanas paredzēts atteikties par šādiem noziegumiem - par viegla miesas bojājuma tīšu nodarīšanu dažādos pastiprinošos apstākļos, par spīdzināšanu, par draudiem izdarīt slepkavību un nodarīt smagu miesas bojājumu, par vajāšanu, kā arī par nelikumīgu iekļūšanu mājoklī pret tajā dzīvojošās personas gribu, lietojot vardarbību, draudus, viltu vai uzdodoties par valsts amatpersonu.
Krimināllikumā tiks precizēts, ka personai, kura atzīta par ierobežoti pieskaitāmu, tiesa varēs piemērot šajā likumā noteiktos medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus, tādējādi dodot tiesai izvēli tos piemērot pēc nepieciešamības. Savukārt pašreizējā norma paredz, ka šie līdzekļi ir jāpiemēro bez izvēles iespējām tiesai.
Tāpat atbalstīts priekšlikums par atbildību pastiprinošu apstākli atzīt noziedzīgu nodarījumu pret tikumību un dzimumneaizskaramību, kas apdraudējusi nepilngadīgā dzīvību. Par šo apakškomisijas sēdē gan raisījās diskusijas, vai tiesas vienādi piemērotu šo normu.