Pie masveida zivju bojāejas Ičas upē, iespējams, ir vainojamas virsmaktīvās vielas. Tomēr, tā kā šīs vielas ļoti ātri noārdās un neuzkrājas dzīvos organismos, droši to apgalvot nevar, portālam Diena.lv atzina Valciņa.
Tāpat viņa norāda, ka faktiski paraugi analīzēm saņemti novēloti - vien otrdienas, 22.oktobra, vakarā, kad ziņas par piesārņojumu jau bija pāršalkušas teju visus Latvijas plašsaziņas līdzekļus. Ņemot vērā upes tecējuma faktoru un novēloto paraugu saņemšanu, faktiski ūdens, kas nonāca laboratorijā analīžu veikšanai, nebija tas pats, kurā zivis gāja bojā.
"Teorētiski virsmaktīvās vielas varētu būt zivju bojāejas cēlonis, taču uzskatām par savu apgrūtinājumu to, ka ļoti vēlu saņēmām ūdens paraugus. Tas ūdens, ko mēs saņēmām, nebija tas, kurā zivis saindējās," pauž Valciņa.
"Faktiski ir tā, ka laboratorijā paraugi ir jānodod uzreiz, tie nedrīkst gaidīt. Tiklīdz ir pirmais signāls, paraugam jānonāk laboratorijā. Jo ātrāk sāk analīzes, jo lielākas izredzes kaut ko atrast. It īpaši, ja ir runa par biodegradējamām vielām," skaidro Valciņa.
Pašlaik ūdens upē ir tīrs. "Ja arī virsmaktīvās vielas bija iemesls zivju bojāejai, to iedarbība ir bijusi ļoti īslaicīga un ūdens piesārņojuma šobrīd nav. Esam to pārbaudījuši ar vairākām metodēm," portālam Diena.lv pastāstīja institūtā.
Jau ziņots, ka BIOR veicis vairāku simtu pesticīdu klātbūtnes novērtēšanu - to klātbūtne ūdenī nav konstatēta. Tāpat ūdenī nav atrasta dzīvsudraba, svina, vara un citu toksisko metālu klātbūtne.
Lai turpinātu izmeklēšanu, nolemts piesaistīt Latvijas Hidroekolģijas institūta laboratoriju, kas pētīs iespējamu paliekošu piesārņojumu zivju bojāejas vietā un arī upes krastā, kā arī tā ietekmi, portālu Diena.lv informēja Valsts Vides dienesta ģenerāldirektores vietniece Aina Stašāne.
Vienlaikus vides inspektori turpina konsultācijas un iedzīvotāju aptaujāšanu, lai iegūtu papildu informāciju, kā arī turpina aprēķināt videi nodarīto kaitējumu, par kuru jau uzsākts kriminālprocess.